Jurists, pēdējais Rīgas pilsētas birģermeistars (1869-1889), Politehnikuma vadības padomes priekšsēdētājs (1870-1890) un Literāri praktiskās pilsoņu savienības vadītājs un goda biedrs

Fraternitas Rigensis filistrs

***

Eduards Heinrihs Gustavs fon Holanders Rīgas birģermeistars Eduards Heinrihs Gustavs fon Holanders (Heinrich Eduard Gustav v. Hollander) dzimis Rīgā 

Viņa ģimene – tēvs Rīgas rātskungs jurists Kristofs Heinrihs fon Holanders (Christoph Heinrich v. Hollander 1783-1860) un māte Anna Elizabeta Deja (Anna Elisabeth Dey) – dzīvoja Lielajā Smilšu ielā, bet vasarās Krīgera muižā Pārdaugavā.

Mācījies t. s. Vidzemes bruņniecības skolā Bērzainē pie Cēsīm (tagad Cēsīs, Raunas ielā).

Šo privātskolu dibinājis (1825) viņa tēvabrālis, J. H. Pestalocija audzēknis Alberts Voldemārs fon Holanders (1796- 1868).

E. H. G. Holanders Bērzaines privātskolu apmeklējis 1828-1835, vēlāk mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, studējis tiesības Tērbatas Universitātē (1845-1849), bijis korporācijas Fraternitas Rigensis sekretārs un subseniors.

Ieņēmis vadošus amatus Rīgas pārvaldē:

• kases kolēģijas sekretārs (1849-1853),
• fogtejas tiesas sekretārs (1853-1865),
• rātskungs (1865-1869) un
• birģermeistars (1869-1889).

Bijis

• Rīgas Politehnikuma valdes priekšsēdētājs (1870-1890),
• Rīgas pilsētas konsistorija priekšsēdētājs (1878-1890),
• Skolu un mācību komisijas priekšsēdētājs (1870-1886),
• Rīgas Amatu biedrības goda biedrs u. c.

Žurnāla “Baltische Monatsschrift” līdzstrādnieks (1870-1873). Precējies pirmajās laulībās ar Olgu fon Drahenhaueri (Olga v. Drachenhauer, 1822-1853), bet otrajās ar Emīliju Tomsu, dzim. Neltingu (Emilie Thoms, geb. Nöltingk).

Miris Rīgā 1897. 3. X. Apglabāts Lielajos kapos, Pētera draudzes daļā.

E. H. G. fon Holandera albumā ir Bērzaines privātskolas audzēkņu un skolotāju ieraksti (Ieraksti 13, I4), tostarp iemīļotā latīņu valodas skolotāja P. E. Šaca veltījums (Ieraksts 16). Starp E. H. G. fon Holandera skolasbiedru ierakstiem atrodami vairāku vēlāk ievērojamu personu autogrāfi, piemēram, gleznotāja akadēmiķa G. V. Timma (Ieraksts 24), Tērbatas Universitātes mineraloģijas un ģeoloģijas profesora K. A. K. fon Grēvinka (Ieraksts 3), galma virsmeistara un senatora St. Pēterburgā E. fon Zīversa veltījumi (Ieraksts 10)

(Taimiņa)