Dzimis 1892. g. 11. okt. Rīgā pilsētas advokāta ģimenē.

Tēvs Nikolajs Vilhelms, māte Ida Johanna Sofija, dz. Hartmane. Vācietis, luterticīgs.

1912. g. beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju.

Studējis tieslietas TU, kā arī Vācijā – Halles, Minhenes un Berlīnes Universitātē.

1918. g. 27. nov. iestājies Igaunijas armijā (Baltijas bataljonā), 1920. g. janv. patvarīgi pārgājis dienēt Latvijas armijas Vācu zemessargos (1920. g. apr. Vācu zemessargi pārdēvēti par 13. Tukuma kājnieku pulku), jaunākais unteroficieris. 1920. g.1. nov. no armijas atvaļināts.

1920. g. izturējis gala pārbaudījumu tieslietās LU.

No 1920. g. 13. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1923. g. maija vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis izmeklēšanas tiesnešu pakļautībā.

No 1924. g. janv. izmeklēšanas tiesnesis Rīgas apgabaltiesā.

1925. g. 16. maijā–1933. g. 17. aug. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. civilnodaļā (no 1928. g. 2. civilnodaļā).

1933. g. 20. jūn. Saeimā nav apstiprināts tiesneša amatā, 1933. g. 17. aug. Ministru kabinets atbrīvojis no amata.

1925. g. kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Vācu–baltiešu vēlēšanu komitejas saraksta (nav ievēlēts).

No 1930. g. docents Herdera institūtā Rīgā.

1928. un 1931. g. ievēlēts par Rīgas pilsētas domes deputātu no Vācu–baltiešu vēlēšanu komitejas saraksta.

No 1933. g. 29. nov. zvērināts advokāts Rīgā. Čugunlietuves īpašnieks, no 1927. g. spiestuves un izdevniecības a/s “Ernst Plates” dibinātājs un valdes loceklis, a/s “Vērmaņa dārzs” direktors, a/s mašīnu fabrikas “Motors” valdes loceklis.

Līdz 1933. g. darbojies organizācijā “Baltijas brālība”. Bijis Vācu–baltiešu tautas savienības Latvijā juriskonsults, valdes loceklis, Rīgas Vācu juristu biedrības valdes loceklis. Darbojies Vācu Vidzemes vispārderīgajā un lauksaimniecības biedrībā, Namīpašnieku Rīgas kredītbiedrības kontroles komisijas priekšsēdētājs (1935.–38. g.), Rīgas Vācu namīpašnieku biedrības līdzdibinātājs.

1939. g. 15. dec. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pavalstniecības.

Izceļojis uz Vāciju. Bijis vācu Fiduciārās izceļošanas akciju sabiedrības (Deutsche–Umsiedlung– Treuhand–Aktiengesellschaft m. b. H. – DUTAG) nodaļas vadītājs.

1941. g. ieguvis Dr. iur. grādu.

1941.–44. g. bijis civiltiesību docents Pozenes universitātē bez tiesībām lasīt lekcijas, jo 1942.–44. g. bijis Rīgas pilsētas padomnieks tiesību jautājumos.

Pēc 2. pasaules kara 11 mēnešus pavadījis ASV karagūstekņu nometnē Vācijā.

1954.–59. g. bijis Baltvāciešu novadniecības Hesenē valdes loceklis un priekšsēdētājs.

Bijis kompensāciju referents, pēc tam federālās kompensāciju izlīdzināšanas iestādes direktors.

Miris 1989. g. 14. jūl. Bādhomburgā, Hesenes federālajā zemē, VFR.

Precējies 1932. g. 28. dec. ar Hellu Natāliju Lēvisu of Menāru (1899. g. 30. aug. Tērbatas apr., tag. Igaunijā,–1970. g. 19. martā), dēli Klauss Heinrihs Nikolajs (dz. 1933. g. 12. nov.), Reinholds Oto Volmārs (dz. 1936. g. 12. febr.; fiziķis), Hanss Burhards Aleksandrs (dz. 1940. g. 26. maijā), meitas Ģertrūde Ida Doroteja (dz. 1935. g. 23. janv.) un Hella Margarēte (dz. 1938. g. 24. martā).

D. Das lettländische Gesetz über der Arbeitszeit. Riga, 1934; Likums par telpu īri ar paskaidrojumiem. Rīga, 1935; Rīkojums par zīmognodevu ar paskaidrojumiem. Rīga, 1936; Jost Clodt und das Privilegium Sigismundi Augusti. Hannover-Döhren, 1977.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 536. l.; 26. apr., 184. l.; 7354. f., 1. apr., 413. l.; 1638. f., 1. apr., 82.–140. l.; 2996. f., 10. apr., 31351. l.; 4011. f., 1. apr., 3017. l.; LVVA, Politiskās policijas kartotēka; Baltische Briefe. 1973. Nr. 1; LA 1919–1945.

No tieslietu ministra B. Bērenta 1929. g. 31. maija raksta Ārlietu ministrijai: “Tā kā Rīgas apgabaltiesas loceklis Burhards Klota kungs tiek no manis komandēts (bez tiesībām uz dienas naudas un ceļa izdevumu atlīdzināšanu) uz Ziemeļu Amerikas Savienotām Valstīm iepazīšanās nolūkā ar turienes mazgadīgo noziedznieku labošanas iestādēm, tad pagodinos lūgt izdot viņam komandējuma pasi.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 536. l., 9. lp.)

No tieslietu ministra A. Ozola 1933. g. 12. aug. raksta Ministru kabinetam: “Pamatojoties uz Tiesu iekārtas likumu IV nodalījuma noteikumiem, lūdzu atlaist no tiesneša amata bez lūguma Rīgas apgabaltiesas locekli Burhardu Klotu. Saeimas š. g. 20. jūnija plenārsēdē Klota apstiprināšana tiesneša amatā noraidīta un, neskatoties uz to, ka viņam paziņojums par to izsniegts 18. jūlijā, viņš līdz šim laikam nav atlūdzies no amata.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 536. l., 12. lp.)