Tieši savā vārda dienā 29. jūnijā taģisks liktenis piemeklēja agrāko Aizputes un tagad Hanavas nometnes latviešu tautskolas skolotāju 48 g. v. Pauli Tīrumu. Viņam kopā ar ģimeni — sievu un diviem maziem dēliem šajā dienā bija dādodas ceļā uz Savienotajām valstīm. Bet personīgu lietu kārtošanai viņš bija dabūjis aizbraukšanas pagarinājumu uz vienu nedēļu. Aizvadījis tālajā ceļā sportistu B. Semaško un citus paziņas, Tīrums, kā parasti, devies uz ezeriņu, kas ir nometnes iemītnieku iemīļota peldu vieta. Citi skolotāji Tīrumam vārda dienā iedāvinājuši grāmatu ar ierakstu „pēdējā Paulu dienā". Tīrums vēl norādījis, ko tik jocīgi rakstījuši, jo viņš taču nemiršot, bet tā gan būšot tikai pēdējā vārda diena Hanavā. Taču tomēr — peldoties ezeriņā, citi neievērojuši, ka notikusi nelaime; tik klusu T. pazudis dziļumā, ka nav pat iekliedzies. Pēc vairāk kā stundas viņš ar tīklu izzvejots, bet visi atdzīvināšanas mēģinājumi palikuši bez sekmēm. Pēc Tīruma skumst ne vien ģimene, kas zaudējusi vienīgo maizes devēju, bet visi, kas viņu pazina kā labu, izpalīdzīgu cilvēku, krietnu audzinātāju un rosīgu sabiedrisku darbinieku.

Avots: Latvija, 09.07.1949