Losandželosā 11.jūlijā tikai dažas dienas pirms mūža 81.gada dzīves gaitas beidza Dr.Apolonija Laurinoviča. Viņa mira sanatorijā pēc asins izplūduma smadzenēs. Vairāku nedēļu ciešanas un divas operācijas nelīdzēja.Trauslā, vienmēr smaidīgā un laipnā ārste bija viena no pēdējām saitēm brīvā pasaulē ar Latvijas Satversmes Sapulci, kurā viņa pārstāvēja Latgales zemnieku partiju.

Dr. Laurinoviča dzimusi 1886.gada 20.jūlijā, Andrupenes Klismetēs. Vidusskolu beidz pirmās revolūcijas laikā 1905.gadā. Ilgus gadus ir skolotāja pamatskolā. Līdzīgi citiem Latgales censoņiem ilgojas pēc augstākas izglītības, ar ko kalpot dzimtai zemei. Vienīgā iespēja ir Sieviešu medicīnas institūts Pēterpill. Tur viņa arī nokļūst, studē un pelna iztiku, strādājot par žēlsirdīgo māsu zēnu patversmē. Pilsoņu kara pārvērtībās par pēdējiem rubļiem dabū dzelzceļa biļeti līdz "sarkanajai" Rēzeknei. Čeka tālāk nelaiž. Pārējā Latgalē - baltie. Viņa bēg un laimīgi sasniedz Antonopoli un savējos. 1920.g. sākumā viņa ir sekretāre Daugavpils apriņķa valdē. "Pēterpilieši" - Jānis Grišāns, Vladislavs Rubuls, Valērija Sēlis skubina Laurinoviču - "Latgales vienīgo latviešu ārsti" (kaut arī LU medicīnas fakultāti viņa beidz tikai 1923.gadā) kandidēt Satversmes Sapulcei. Kādreizējā Bruņniecības namā ar tās augstvelvju zāli un kuluāriem L. kluso balsi dzird visos lēmumos, kas veido jauno Saeimu un Latvijas likteņus. Vēlāk L. specializējas bērnu slimībās un darbojas Daugavpils slimnīcā (1924-27). Desmit gadus viņa vada Valsts zīdaiņu namu Kalkūnos. [1924-1940 bija anatomijas un fizioloģijas pasniedzēja Daugavpils Skolotāju institūtā]

Otrā pasaules kara laikā ir ārste Dr. Nīmaņa klīnikā Rīgā. Trimdā Vācijā L. strādā tuberkulozes slimo bērnu klīnikā Nirnbergā.

Ar svainieni - rakstnieci Helēnu Laurinoviču 1950.g. dodas uz Ameriku. Kalifornijā viņai ir smagāks mūža posms. Gadi un valoda neļauj par jaunu iegūt ārstes tiesības. 64 g.vecumā viņa atsāk studijas Losandželosas universitātē un panāk darba atļauju šaurākā lokā - medicīniskā tehnoloģijā. Atļauja paliek uz papīra: latviešu ārstei laboratorijas darbu nedod gadu dēļ.  Maizei un pajumtei L. amerikāņu mājās kopj bērnus. Pēdējos gadus viņa ir kādas slimas kalifornietes kopēja un līdziedzīvotāja Pasadenā. Lielākā vēlēšanās ir atrast kādu veco ļaužu mītni, kur pieņemtu par to naudu, ko Kalifornijas štats maksā vecuma pensijā. Bet - visur grib lielākus maksājumus. 15.jūlijā Dr. Apoloniju Laurinoviču guldīja Kalvarijas katoļu kapos Losandželosā.

Avots: Laiks, 22.07.1967