Edgars Z. Elferts dzimis 1914. gada 28. martā Ukrainā, vecākiem Vilis un Jūlija. . Ģimene pāris gadus dzīvoja Ukrainā, savukārt tēvs strādāja mežsaimniecībā. Atgriežoties Latvijā, Edgars savu mācību gadu pavadīja Rīgas galvaspilsētā un vēlāk studējis ķīmiju Rīgas Valsts tehniskajā skolā. Viņš strādāja VEF  rūpnīcā kā tehniķis. Tajā laikā rūpnīca ražoja dažādas preces, tostarp Minox, pasaulē mazāko kameru. Viņš bija iesaistīts bateriju ražošanā, kas kļuva ļoti svarīgs karadarbībai. Obligāto kara dienestu dien 6. Rīgas kājnieku pulkā. Dienesta laikā beidz Latvijas Kara skolas virsnieku vietnieku kursus un rezerves virsnieku nodaļu. Krieviem okupējot Latviju, ir Territoriālajā korpusā. Kad sākas Pad. Sav.-Vācijas karš un krievi atkāpjas, Edgars izbēg un pievienojas Lubānas partizāniem. Latviešu leģionā ir plkv. Januma pulkā, bet kara beigās no Vācijas atgriežas Kurzemē. 1945. g. janvāra lielkaujā Edgaru smagi ievaino un nosūta uz kara slimnīcu Vācijā. Karam beidzoties, ir amerikāņu kara gūsteknis. Pēc gūsta īsu laiku dzīvo DP nometnēs Eištatē un Rēgensburgā, bet tad iestājas “melno dienestā" un dien sardžu un darba rotās. Edgars ieceļo ASV un iekārtojas pastāvīgai dzīvei Sietlā 1950. g. 1953. gadā viņš apprecējās arī ar Latvijas imigrantu Rasmu Zemgali. Pēc vairākām darba vietām, viņš atrada apmierinošu darbu Boeing kompānijā, kur viņš strādāja testēšanas iekārtu kalibrēšanā 22 gadus, līdz pat pensijai 1979. gadā. Viņš ļoti lepojās ar saviem ieguldījumiem Boeingā un daudzās balvām, ko viņš nopelnījis. Šeit viņš aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, pilda dažādus amatus latviešu draudzē, Latviešu biedrībā un jau garus gadus ir DV apv. Ziemeļrietumos valdē, ārējās informācijas vad. Joprojām vēl ir arī draudzes padomē, ir ALAs sakarnieks, Patiesības fonda un Latvijas brīvības fonda pārstāvis. Par lielajiem nopelniem DV org. darbā apbalvots ar DV ASV Zemes valdes Goda rakstu, DV Centrālās valdes Atzinības rakstu un DV nozīmi zeltā. Edgara stingro un nelokāmo nacionālo stāju pazīst nevien vietējā latviešu sabiedrība, bet arī citi ASV latvieši, jo viņš daudzkārt bijis delegāts DV ASV delegātu sapulcēs un ALAs kongresos. Dažus gadus pēc dzelzs priekškara krišanas 1994. gada jūlijā Edgars atgriezās savā dzimtenē, kopā ar savu meitu (Maija Eerkes) un dēlu (Alvinu). Miris 14. augustā 2012. gadā.