Dzimis Kandavā jaunsaimnieku Nikolaja un Marijas ( dzim.Rozentāle) Zommeru ģimenē. Viņam bija māsa Mudrīte. Beidzis Kandavas ST un VEF tehnikumu. Jaunībā Kandavā Visvaldis dejoja tautiskās dejas, spēlēja akardeonu un dziedāja ballītēs.

1948.gadā sāka strādāt VEF rūpnīcā. Šeit viņš nostrādāja līdz rūpnīcas likvidācijai 1998.gadā – tātad 50 gadus. No sākuma viņš strādāja par virpotāju, frēzētāju, 1951.gadā sāka mācīties VEF tehnikumā par mehāniķi. Pēc tehnikuma beigšanas Visvaldis sāka strādāt par normētāju Darba un algu daļā.

 1951.gadā sākās viņa trakulīgā dzīve, Visvaldis sāka vadīt VEF Tūrisma biroju, nokārtoja alpīnista sertifikātu un brauca ar grupām iekarot Kaukāzu un citus plašās Padomju valsts kalnus. Vēlāk viņš vadīja Rīgas Tūrisma biroju, Latvijas tūrisma biroju, piedalījies Orientēšanās sporta ieviešanā Latvijā, organizēja sacensības, 5 gadus bijas slēpotāju vilciena ,,Sniedziņš“ direktors. Šai trakajā laikā viņš bija 3 reizes precējies, bet plašais sabiedriskais darbs neļāva īpaši pievērsties ģimenes dzīvei. Viņš bija iestājies pat Mediņa mūzikas skolā lai papildinātu savas akordeona spēlēšanas prasmes, bet izrādījās, ka visu nevar paspēt izdarīt un mūzikas skola netika pabeigta. VEF kultūras pilī apguva modernās dejas.

Visvalža trakulīgā dzīve beidzās, kad viņš iepazinās ar VEF tehniskās kontroles darbinieci Tamāru ( visi sauc par Mārīti) Romanovsku . 1975.gadā viņi aprecējās.Šī laulība izrādījās pēdējā un stabilākā. 1975.gada oktobrī Mārītei piedzima meita Indra. Visvaldim svarīgākās kļūst ģimenes intereses, braucieni un ceļojumi samazinas, dzīve ieiet mierīgākā ritējumā. Pašu spēkiem ar radu un draugu palīdzību tiek uzbūvēta vasarnīca Carnikavā,