Rīgā 2008. gada 21. oktobrī miris Artūrs Valters, politiskās trimdas laika pazīstamais atklātības darbinieks. Dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā 1915. gada 30. jūnijā. Beidzis Valsts Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu. lesaukts Latviešu leģionā, 19. divīzijas rindās cīnījies Kurzemes cietoksnī, ievainots un nosūtīts uz Vāciju veseļoties.Gūsta nometnē Zēdelgemā, Beļģijā, kur Daugavas Vanagu organizācijas biedrs - dibinātājs. Pēc atvaļināšanas Šlezvigā- Holšteinā Grosenbrodes nometnes vadītājs un DV nodaļas valdes priekšsēdis, vēlāk Eutinas nodaļas valdes priekšsēdis. Pēc ieceļošanas Amerikas Savienotās Valstīs no 1953. līdz 1957. gadam darbojies DV apvienības Ņujorkas valdē, nākamos trīs gadus - apvienības priekšnieks. DV ASV (zemes) valdē no 1962. līdz 1980. gadam, zemes valdes priekšnieks no 1969. līdz 1970. gadam. 1960. gadā apbalvots ar DV organizācijas nozīmi zeltā. Kopš 1965. gada Latviešu palīdzības fonda pilnvarotais Ņujorkā, Ņujorkas Latviešu organizāciju padomes vicepriekšsēdis no 1957. līdz 1968. gadam. Kopš 1968. gada Ņujorkas Latviešu koncertapvienības dibinātājs un kasieris. No 1970. līdz 1972. gadam Amerikas latviešu apvienības vicepriekšsēdis un Aprūpes biroja vadītājs. Ar savu darbību Artūrs Valters iemantojis latvju sabiedrības plašu aprindu ievērību un cieņu.

Avots: Laiks, 20.12.2008