Salvo d`Akvisto Itāļu karabinieris, kurš kļuva par brīvprātīgo, dienēja Lībijā, bet pēc ievainojuma kājā, atgriezās Itālijā, kur uzsāka dienestu karabinieros.

Netālu no viņa dienesta vietas SS divīzijas munīcijas noliktavā notika sprādziens, ko uzdeva izmeklēt vietējiem karabinieriem. Bija gājis noja viens vācu karavīrs, bet otrs - smagi ievainots. Izpētot notikuma vietu un sprādziena apstākļus, Salvo nonāca pie secinājuma, ka sprādziens noticis pašu karavīru vainas dēļ - neuzmanīgi rīkojoties ar uguni,iespējams, smēķējot.

Vāciešus šāds slēdziens neapmierināja un tika sagūstīti 22 vietējie civiliedzīvotāji, kuriem tika pavēlēts rakt pašiem sev kapu, bet pats Salvo - vienkārši piekauts. Redzot, ka tiks sodīti nevainīgi cilvēki, Salvo uzstāja, ka tie nav vainīgi. Visbeidzot, viņš uzņēmās vainu, paziņojot, ka viņš ir uzspridzinājis noliktavu. Salvo tika nošauts, bet civiliedzīvotāji atbrīvoti.

Itāļu katoļu baznīca uzsākusi procesu, lai varonīgo Salvo d`Akvisto ieceltu Svēto kārtā.