Jānis Bebris (1917. gada 28. jūlijs — 1969. gada 2. maijs) bija Latvijas futbolists, Latvijas futbola izlases pamatvārtsargs 1930. gadu beigās. Pēc 2. pasaules kara viņš spēlēja Vācijā un Francijā. Bebris spēlēja arī hokeju Universitātes Sports komandā, kļūstot par divkārtēju Latvijas čempionu. Spēlējis arī hokeju Rīgas "Unions" komandā, uzbrucēja pozīcijā. Viņš aizvadīja arī vairākas spēles Latvijas hokeja izlasē.

Bebris futbolista karjeru uzsāka 16 gadu vecumā. Trauslā auguma dēļ viņu izvēlēja par komandas vārtsargu. Spēlējot Unions Rīga sastāvā, Bebris piesaistīja valsts izlases vadības uzmanību. Drīz pēc tam viņš pārcēlās uz spēcīgāku Rīgas klubu - Rīgas Vilki. Bebris debitēja izlasē 18 gadu vecumā spēlē pret Lietuvas izlasi Baltijas kausā. Turpmākajos gados Bebris ar Hariju Lazdiņu no Liepājas "Olimpija" bija vadošie vārtsargi Latvijas futbolā. Izlases sastāvā viņš aizvadīja 21 spēli.

Bebris spēlēja Vilkos līdz klubu 1940. gadā likvidēja, 1941. gadā viņā spēlēja RDKA Riga. 2. pasaules kara laikā Bebris bija spiests iestāties vispirms Sarkanajā Armijā 1941. gadā, bet, nonācis vācu armijas gūstā, pievienoties otrai pusei.

Pēc kara Bebris nonāca Rietumvācijā kur viņš 2 sezonas spēlēja TSV Schwaben Augsburg sastāvā Oberliga Süd, aizvadot 53 līgas spēles.

1948. gadā Bebris pārcēlās uz Franciju, kur viņš pievienojās RC Strasbourg. 1948./49. gadu sezonā Bebris aizvadīja 17 līgas spēles, viņa komandai ievietojoties cienījamā 6. vietā Ligue 1. Nākamajā sezonā viņš aizvadīja tikai vienu spēli, klubam ierindojoties 17. vietā un saglabājot vietu augstākajā līgā, tikai pateicoties profesionālā kluba SR Colmar likvidācijai. Šajā sezonā klubā spēlēja arī cits Latvijas futbolists — Aleksandrs Vanags. Pēc neveiksmīgās sezonas Bebris beidza savu spēlētāja karjeru. Viņš mira 1969. gadā.