Latviešu pianiste Vilma Cīrule, viena no spilgtākajām un smalkākajām latviešu 20.gadsimta mūziķēm.

Dzimusi Valmierā.

Pianiste Vilma Cīrule absolvējusi Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Alvīnes Liepiņas-Sinepas klavieru klasi. Atceroties Valmieras Mūzikas skolā pavadītos gadus, pianiste stāsta:

"No manu vecāku mājām, paveroties lejup, bija redzama Ziloņu iela. Tur atradās mūzikas skola un pa atvērtajiem logiem varēja dzirdēt klavieru skaņas. Man arī gribējās iet mūzikas skolā un iemācīties skaisti spēlēt klavieres. Mūzikas skolas direktors bija Arnolds Sineps, bet klavieru skolotāja - viņa šarmantā kundze Alvīne Liepiņa-Sinepa. Jau iztālēm biju Sinepkundzi ievērojusi un man ļoti gribējās būt viņas skolnieku vidū. Tā arī notika. Iestājoties nekādu problēmu nebija. Notis pazinu, vēlēšanās mācīties bija. Kā pirmo, ieejot klasē, ievēroju lielo, melno, ar ādu apvilkto dīvānu, uz kura sēžot gaidījām savu rindu, lai tiktu pie "lielajām" klavierēm. Sākumā man mana skolotāja likās nedaudz lepna, bet patiesībā viņa ļoti rūpējās par saviem skolniekiem. Mums katram bija maza burtnīciņa. Tur tika ierakstīti mājās izpildāmie uzdevumi, katru reizi izdarītas piezīmes par mājās paveikto. Sinepkundze vienmēr ļoti uzmanīja, lai nošu teksts tiktu apgūts kārtīgi. Man viss labi padevās – muzikālā atmiņa bija ļoti laba un arī dzirde – absolūtā, tādēļ bieži tiku rādīta viesiem no Rīgas, kuri brauca gan koncertēt, gan iepazīties ar mūzikas skolas darbu. Tā iepazinu gan profesoru Paulu Šūbertu (Sinepkundze bija absolvējusi viņa vadīto klavieru klasi konservatorijā), arī komponistu Jāzepu Vītolu. Šai sakarībā jāpiemin Sinepkundzes lielā rūpība, ar kādu viņa man palīdzēja sagatavoties pirmajam koncertam. Mans uzdevums bija atklāt Jāzepa Vītola skaņdarbu vakaru 1932. gada 18. martā Valmieras ģimnāzijas zālē. Muzicēja gan pedagogi, gan audzēkņi. Tā tālajā 1932. gadā pirmo reizi uzstājos plašākas publikas priekšā. Liels prieks bija saņemt Jāzepa Vītola uzslavu un laba vēlējumus turpmākajām mācībām. Tā jau bērnībā iezīmējās mans ceļš. Vispirms mūzikas skola, tad konservatorija."

Pēc Valmieras Mūzikas skolas beigšanas Vilma Cīrule turpināja klavierspēles studijas Latvijas Konservatorijā pie Paula Šūberta un 1944. gadā absolvēja viņa klavieru klasi. 

**

1944–1945   pēc studijām Vilma Cīrule strādāja par koncertmeistari Latvijas Valsts konservatorijā 

1945–1975   strādāja par solisti un koncertmeistari Latvijas PSR Radio un televīzijā 

no 1955  – arī par solisti Latvijas Valsts filharmonijā.

No 1975 dzīvoja Dienslāvijā, kur vīrs bija "Soveksportfiļm" pārstāvis.. V. Cīrulei pastāvīga darba nebija, dašreiz viņa spēlēja klavieres oficiālās vēstniecības pieņemšanās. Abi  ātri iemācījās serbu valodu.

No 1980. līdz 1996. gadam Vilma Cīrule bija pasniedzēja kamerdziedāšanas klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pēc tam strādāja par koncertmeistari skolēnu jaunrades namā "Rīdze."

Pianiste daudz koncertējusi Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Īslandē, Kanādā. Vilma Cīrule muzicējusi kopā ar čellistu Ernestu Bertovski, vijolnieku Induli Dālmani, dziedātājiem Laimu Andersoni, Žermēnu Heini-Vāgneri, Leonardu Daini, Jāni Zāberu un citiem mūziķiem.

2003. gadā māksliniece saņēma Triju Zvaigžņu ordeni,

2007. gadā – Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. 

Fragmenti no intervijas 2006. gadā   "...Latvijas Nacionālajā operā 7.martā tiks apbalvoti Kultūras ministrijas žūrijas izvēlēti "Lielās Mūzikas balvas 2006" (LMB) laureāti.  Šoreiz saruna ar pianisti Vilmu Cīruli, kura saņem "Lielo Mūzikas balvu 2006" par mūža ieguldījumu.

Jūsu ikdiena ir diezgan aktīva.

Jā. 1996.gadā beidzu strādāt Mūzikas akadēmijā, bet Andris Daņilenko tomēr pierunāja turpināt strādāt - kopš 1996.gada strādāju par koncertmeistari vakara mūzikas skolā "Rīdzene". Savos 83 gados četras reizes nedēļā dodos uz darbu, un no plkst. 15:30 līdz 21:00 spēlēju pavadījumu cilvēkiem, kas mācās dziedāt.

Vai ir mūziķi-favorīti?

Ir gan. Ar dziļu interesi un rūpīgu uzmanību sekoju pianista Vestarda Šimkus gaitām. Viņš ir ārkārtīgi apdāvināts un vispusīgs talants. Starp citu par viņu arī ļoti uztraucos: šī vispusējā apdāvinātība dažreiz mēdz izpēlēt ļaunus jokus. Lieli talanti nereti pārdeg. Turu īkšķus, lai manam favorītam pietiktu spēka. Vestards ir jūtīgs un muzikāls pianists.

Lepojos, ka Latvija šobrīd ir spēcīga soprānu kaltuve. Mēģinu sekot līdzi arī Elīnas Garančas, Maijas Kovaļevskas un Kristīnes Opolais panākumiem. Esmu cītīga operas apmeklētāja.

Starp citu, mūsu mūzikas vakara skola ir sagatavojusi arī dažu spilgtu vokālistu: Itālijā šobrīd veiksmīgi veido karjeru Marina Rebeka, kura man bieži vien zvana un konsultējas. Pēterburgas konservatorijā šobrīd studē Elīna Mitina, kura nu jau ir arī Kazaņas operas soliste.

Savā laikā bijāt iecienīta koncermeistare. Ar kuriem solistiem izveidojās īpaši labi kameransambļi un saskaņa?

Mani mīluļi bija Leonarda Daine un Žermēna Heine-Vāgere. Ar Leonardu sāku muzicēt tad, kad viņa bija vēl konservatorijas studente. Biju viņas uzticīgā koncertmeistare līdz pat dziedātājas pēdējam koncertam. Mūsu duets ir apceļojis vai visu plašo PSRS. Savukārt, ar Žermēnu uzstājāmies prestižās zālēs dažādās galvaspilsētās.

Jūsu arhīvā ir kāda vēsturiska fotogrāfija, kur esat iemūžināta kopā ar latviešu mūzikas   patriarhu Jāzepu Vītolu.

Ir gan. Jāzeps Vītols, tolaik konservatorijas rektors, bieži viesojās Valmierā. 1932.gadā Valmieras mūzikas skolā tika rīkots Jāzepa Vītola skaņdarbu vakars, un man bija uzticēts atklāt šo koncertu. Pēc koncerta visi koncerta dalībnieki forografējās ar komponistu. Vītolu uzskatu par savu muzikālo krusttēvu, jo mūzikas ceļu viņš man novēlēja jau tad.

Jaunībā jums esot bijusi izdevība studēt Zalcburgā.

Jā, bet pasaules karš izjauca šos nodomus. Tieši tajā laikā man tika piešķirta stipendija studijām Zalcburgas Mocarteumā, bet nemierīgās situācijas dēļ nespēju pamest mammu. Tā arī paliku šeit un nenožēloju, jo visu mūžu esmu darījusi to, kas sirdij tuvs.

Diskogrāfja

https://twitter.com/koleegjis/status/1016271022666997760

Vilma Cīrule Rīgas Meža kapos apglabāta blakus vīram Nikolajam Kārkliņam (1921-2013), Annai Kārkliņai (1893-1978) un Jadvigai Kārkliņai (1922-1963).