26. janvārī pēkšņi un negaidīti aprāvās skolotājas Anitas Apines mūžs. Anitas Apines pedagoģiskās darba gaitas Mārupes vidusskolā sākās 1984. gadā, kad toreizējais direktors Teivāns pieņēma Anitu darbā par pionieru vadītāju. Nākamajos gados ir strādāts par meiteņu mājturības skolotāju, vadīts tūrisma pulciņš. 1989. gadā Anita sāka mācīt latviešu valodu un literatūru. 1992. gadā absolvēja LU un ieguva latviešu valodas un literatūras skolotājas diplomu. 2009. gadā iegūts pedagoģijas zinātņu maģistra grāds. Skolotāja Anita mācīja skolēniem mīlēt literatūru. Īpaši svarīgi viņai bija, lai skolēni izprastu latvisko dzīvesziņu, folkloru. Patriotisms, dzimtenes mīlestība, kura jau no bērnības bija ieaudzināta Anitā, tika tālāk nodota skolas bērniem. Anita bija Sirds skolotāja, kura arvien uzklausīja skolēnus, spēja atbalstīt, uzklausīt, dot padomus dažādās dzīves situācijās. Vislabāk to var novērtēt viņas audzināmo klašu skolēni. Anitai ļoti patika ceļot. Tie bija gan izbraukumi pa Latvijas skaistākajām vietām ģimenes lokā, gan klases ekskursijas, gan garāki ceļojumi kopā ar skolotāju kolektīvu. Neatņemama šo ceļojumu sastāvdaļa bija fotoaparāts, ar kuru ir uzņemts simtiem ainavu. Sevišķi Anitai padevās saulrieti... Ar saviem fotomirkļiem Anita dalījās, rīkojot skolā fotoizstādes. Anitai patika dziesma, īpaši latviešu tautasdziesmas... upe nesa ozoliņu... pie Dieviņa gari galdi... 26. janvārī Anita palika savā pēdējā mācību stundā, savā pēdējā domrakstā..   Avots: Mārupes vēstis, feb., 2011