Nav daudz tādu cilvēku, kas nesaudzīgi visu savu no darba brīvo laiku, dažkārt to pat atraujot savai ģimenei, veltī kāda noteikta, sabiedrībai nepieciešama mērķa sasniegšanai. Šis darbs tiek veikts klusībā, bez kāda skaļuma un reklāmas, atklātība pat neuzzina, cik daudz vakara un pat nakts stundas ziedotas uzņemto pienākumu veikšanai, kurus dziļā paļāvībā uzticējuši citi latvieši. Viens no tādiem sabiedriskā darba rūķiem bija latviešu kara invalīdu augstākais vadītājs brīvajā pasaulē — Latviešu kara invalīdu apvienības centrālās valdes priekšsēdis Leons Gutbergs. Nereti no darba devēja ņemtas atvaļinājuma dienas, lai vācu iestādēs un tiesās panāktu taisnību Rietumvācijā un citās brīvās pasaules zemēs dzīvojošajiem latviešu kara invalīdiem.

Dzimis 1924. gada 23. februārī Cēsīs. Mācījies Valsts Gulbenes arodskolā un beidzis Rīgas pilsētas tehnikuma mehānkas nodaļu. Nolicis pārbaudījumus Dzelzceļu virsvaldē Rīgā un strādājis dzelzceļu dienestā Gulbenē. 1943. gada beigās iesaukts Latviešu leģionā un iedalīts Zenītartilerijas divizionā, piedalījies kaujās pie Ostrovas, Opočkas un atkāpšanās kaujās Vidzemē. Kurzemes cietoksnī cīnījies 19. divīzijas prettanku divizionā. Tikai bijušo cīņu līdzgaitniekiem un nedaudziem draugiem bija zināms, ka 1944. gada 27. decembrī 19. divīzijas komandieris ģen. B. Štrekenbahs Gutbergam piešķīris par kaujas nopelniem 1. Šķiras Dzelzskrustu un paaugstinājis par virsseržantu. Savu varonību Gutbergs pierādījis Ziemsvētku kaujās pie Džūkstes, kur arī ievainots. Pārvests uz Vāciju, ārstējies Sarkanā krusta slimnīcā Lībekā, kas vēlāk kļuva par Latviešu slimnīcu ar latviešu personālu.
Strādājis latviešu vienībā pie amerikāņu armijas Firtā, vēlāk pārcēlies uz dzīvi Memingenā. Kādā lielā mašīnbūvju fabrikā Gutbergs bija nodaļas vadītājs. Kad 1955. gadā, viens no otra neatkarīgi, Rietumvācijas dažādās pilsētās radās latviešu kara invalīdi, kas prasīja paši savu kara invalīdu organizāciju, Gutbergs bija viens no tiem Memingenā. 1960. gada janvārī Memingenā notika LKIA delegātu sapulce, kurā gandrīz vienbalsīgi, dažiem delegātiem atturoties, par jauno CV priekšsēdi ievēlēja Leonu Gutbergu. Savu piemērotību augstajam amatam viņš bija pierādījis jau pirms tam, rosīgi darbojoties Dilingenas un Memingenas latviešu komitejās, būdams DV Memingenas nodaļas valdes priekšsēdis. Pēc DV CV atteikšanās 1979. gadā būt arī turpmāk par bij. karavīru organizāciju, Gutbergs kļuva par vecākās un lielākās latviešu bij. karavīru organizācijas CV priekšsēdi. Viņa darbības laikā izveidota LKIA plašā bibliotēka, iegādāts kara invalīdu nams„Gauja" Auciemā. Nama pagrabā novietoja pazīstama publicista Žaņa Unāma un citu kultūras darbinieku arhīvus, lai tos saglabātu līdz Latvijas augšāmcelšanās brīdim. Viņš bija arī žurnāla "Kara Invalīds" redaktors, Latviešu preses biedrības, Latvijas jaunsaimnieku un sīkzemnieku partijas, Latviešu inženieru biedrības Rietumvācijā biedrs. Izaudzinājis dēlu Ēriku (LKIA biedrs veicinātājs) un meitu. Sieva - Emma.

Pēdējos gados Leonam uzbruka briesmīga slimība, nelīdzēja operācija, dzīvība izdzisa 2010.gada 17. janvārī, izvadīšana notika Memingenā 21. janvārī.