Mārtiņš Grundulis parādās Rīgā pēc 1710. gada. Pirmoreiz liģeris Mārtiņš Grundulis (Marting Grunduls) minēts Jāņa baznīcas grāmatā 1711. g. 6. sept.., kad viņš ir kūmās cēlēja Hermaņa Apa dēlam. Šai laikā Grundulis ir tikko pieņemts liģeros, bet nav nodevis vēl liģera zvērestu.

1712. g. 3. aprīlī ķemerejas tiesā ierodas jaunie liģeri, sālsnesēji un kaņepju kūlēji un nodod savu zvērestu. Pavisam nodod zvērestu 17 liģeri, bet vēl ir 3 slimi un zvērēt šai dienā nevar, sālsnesēji ir 7 un viens slims, kaņepju kūlēji zvērē 18 un divi slimi. Zvērē šādi jauni liģeri:

• Michel Osoling,
• Jaan Kurpneks,
• Goddert Zyme,
• Daniel Auß,
• Jurgen Schult,
• Jacob Bandt, 
• Jacob Kummeling,
• Hans Berens,
• Martin Grundel,
• Thomas Miggel,
• Jaan Kacke,
• Berend Kieß,
• Johan Busch,
• Michel Kruse,
• Jaan Samm,
• Otto Kruß,
• Jacob Tieß.

Iztrūkst 3 slimie: Detlof Schnieder, Hanß Knoop, Jan Silling.

Sālsnesēji ir:

• Pēter Struppe,
• Jaan Stenhauer,
• Clas Kroyer,
• Hinrich Calīning,
• Jaan Kalnapuurs,
• Lorens Kruse un
• Christ Kock.

Slims ir Thom Beiting.
Kaņepāju kūlēji ir:

• Hinrich Gayl,
• Hans Baltzer,
• Caspar Bottger,
• Michel Leuthen,
• Martin Gayl,
• Valentin Dreyman,
• Jacob Buman,
• Clas Pumpen,
• Herman Preede,
• Fritz Mester,
• Vilm Beeck,
• Paul Aust,
• Michel Kruse,
• Martin Latz,
• Jurgen Busch,
• Martin Kruming,
• Baltzer Dump,
• Joachim Osoling.

— Iztrūkst:
Thom Lau un Matthies Butte.
Šai sarakstā mēs sastopam stipri daudz tādu ģimenes vārdu, kas Rīgā priekš tam nav pazīstami un kas pieder jauniem ienācējiem. Šo jauno ienācēju starpā ir Mārtiņš Grundulis (Grundel) un Jānis Steinhauers (Stenhauer). Par abiem tiem mums nav nekādu ziņu, no kurienes tie nākuši un kas ir viņu vecāki. Kad šā Jāņa Steinhauera brāļa dēli iesāk sūdzību ar Rīgas rāti, pieprasīdami sev Rīgas namnieku tiesības, tad Rīgas rāte uzdod zemes tiesai noskaidrot, kas ir Jāņa Steinhauera senvecāki un no kurienes tas ieradies Rīgā. Tomēr zemes soģa tiesai neizdodas to XVIII g. s. vidū noskaidrot, taču nav ne mazākās šaubas, ka tie bijuši latviskas izcelsmes.

lenācis Rīgā un iestājies latviešu amatā, Grundulis apprec latviešu sievu Edi, liģera Griezes atraitni, dzimušu Ozoliņu, ko vēlāk mēs kā „Edde Grundulene" vairākreiz sastopam krustībās Jāna baznīcā par kūmu (sk. 1713. g. 5. febr.).

Grundulis ir latviešu Jāņa draudzes loceklis un tur 1712. g. 9. novembrī kristī savu pirmo meitu Annu. Kūmās ir

• Stādena kundze,
• Miglene,
• Skultene,
• Caspar Barons,
• Berends Ķīsis

— liģeri un liģeru sievas. Tāpat arī kad krustī Grunduļu nākošos bērnus:

• Mārtiņu,
• Edi,
• Martinu un
• Heili (Helēnu),

tad kūmās ir latvieši un arvienu starp kūmām ir Miglene. Gandrīz katrreiz arī Skultene, Barons, Krūze un Cīrulis, kas norāda uz ļoti tuvām attiecībām un radniecību, kas pastāvēja starp Grunduļiem un šīm ģimenēm.

Grunduļu bērni apmirst jaunībā, un kad pēc sievas Edes nāves 1735. gadā Grundulis grib doties jaunā laulībā, tam patikusi dzīva tikai meita Heile.

Mārtiņa Grunduļa otrā sieva ir Marija Tīse, liģera Jēkaba Tīsa meita. Ar to Mārtiņš Grundulis piedzīvo bērnus:

• Barbaru,
• Miķeli,
• Annu un
• Grietu.

Kad 1744. g. Mārtiņš Grundulis mirst, no šiem bērniem ir dzīvi dēls Miķelis un meita Grieta.

Dēls Miķelis ir kristīts 1740. g. 12. oktobrī un kristīts vārdā „Mikkel", lai gan vēlāk saucas Michael.

Viņa kūmas ir:

• Miķelis Rumbeniņš,
• Kaspars Barons,
• Udris,
• Briezene un
• Lauene.

Visi latviešu cilvēki. Pēc Mārtiņa Grunduļa nāves viņa sieva Marija apprecas ar zvejnieku Jaunzemu.

Fragmenti: J. Straubergs