Pēteris Kambala, 3. no 10 bērniem, dzimis 11.12.1926. gadā dzirnavnieku ģimenē. Pie Rideļu ezera viņš kopā ar brāļiem un māsām pavadīja bērnību un pirmos skolas gadus. Skolas gaitas turpināja Tukuma ģimnāzijā. Īsi pirms 2. Pasaules kara beigām  Pēteri no skolas sola iesauca dienēt vācu armijā. Pēc kara, pabeidzis Tukuma vidusskolu, viņš studēja LVU mehānikas fakultātē. Praksē Pēterburgā viņš iepazinās ar savu nākamo sievu- Noru Aizsilnieci,  farmācijas studenti no LVU. Viņi apprecējās 1952. gada jūnijā. Ģimenē izauga meita un dēls. Pēteris pēc studiju beigšanas neilgi strādāja Tramvaju un Trolejbusu parkā un pēc tam līdz pensijai konstruktoru birojā. 
Viņš bija ļoti strādīgs, mierīgs un pacietīgs cilvēks, mīlēja dabu un ūdeņus, mīlēja dziedāt. Viņš vienmēr darbojās- meisteroja lietas mājai, strādāja darzā, audzējot zemenes bērniem un mazbērniem. Brīvajā laikā labprāt spēlēja šahu, brauca medības vai ar laivām. Jaunībā aktīvi spēlēja volejbolu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš centās pēc iespējas ceļot, uzzināt ko jaunu. 
Mazbērni mīlēja viņa ceptās pankūkas, pīrāgus un plātsmaizes. 
86 gadu vecumā pārciestais smagais  insults viņu gan stipri ierobežoja, bet viņš pat ratiņkrēslā sēdēdams ņēma dalību ģimenes pasākumos. 
Peteris aizgāja 90 gadu vecumā, vēl paspējis ar tuviniekiem nosvinēt savu jubileju.