1990. g. 16. oktobrī, drīz pēc sievas Zentas Liepas nāves no mums šķīrās gleznotājs Edmunds Liepiņš. Piecdesmitajos un sešdemitajos gados E. Liepiņa un viņa dzīves biedres dzīvoklī "Garden City" viesojās Ņujorkas literātu un mākslinieku pasaulei piederīgie - tie, kas pulcējās ap Karoli Dāli, Ritu Liepu, Augustu Annusu u.c. Šeit gaisotne bija citādāka nekā bohēmiskajā Elles ķēķī. Šeit bija uzsvērts omulīgs latviskas ģimenes gars. Par to rakstījusi Karola Dāle rakstā „Ciemos pie E. Liepiņa un Zentas Liepas. Gleznotājs ar zēnisko smaidu."
Dzimis 1911. gadā Liepājā. Strādnieka ģimenē. Beidzis Liepājas Tehnikumu, strādā kā amatnieks Liepājas dzelzceļu lokomotīvju saremontēšanas darbnīcā. Raksturā tam Liepājas strādnieku lepnums un spīts, lepnums būt liepājniekam. Liepāja daudz devusi mūsu kultūrai - glezniecībā Annusu, Gaili, starp citiem. Strādājot darbnīcā ar vēl četriem citiem (K. Lejnieku, S. Diņgeli, T. Uldriķi un V.Pauzeru), aizraujas-ar glezniecību, un kopīgi nolemj aicināt Konrādu Ubānu vadīt viņu studijas. Savāc arī līdzekļus viņa ceļa izdevumiem (no kā gan Ubāns atteicās). Ubānam patīk jauniešu aizraušanās. Viņš atrod viņus apdāvinātus un atbalsta viņus, bieži apmeklējot viņu studiju. Liepiņš un Lejnieks iestājas Mākslas akadēmijā, ko beidz 1942. gadā. (Sekmīgi bija arī Diņģelis un Pauzers, tuvākie Ubāna sekotāji. Pauzers, zināmā Ubāna ierosinājumā, kļuva par labāko māksliniecisko ielogotāju).
Liepiņš nokļūst leģionā un no leģiona trimdā, Vircburgā, kas ir rosinoša ar dzīvu sabiedrību un kulturālām nodarbībām. Vircburgā ir Tautas universitāte, rakstnieki, dzejnieki, teātris, mākslas studijas. Šeit arī rodas daži no viņa vislabākajiem darbiem: klusās dabas, Vircburgas tilts, Vircburgas drupas u.c.
Dīvaini, ka šinī posmā, kur meistara bāna nav klāt, viņa iespaids vislielāks - tas Ubāna krāsainais posms. No Liepiņa paša klāt nācis zināms dinamisms un vēriens. Trimdā Liepiņš nododas atmiņu gleznošanai - dzimtenes ainavas. Pa reizei piedalās Kultūras fonda Ņujorkas mākslinieku un Filadelfijas mākslinieku grupu izstādēs.

Avots: Latvju māksla, 01.01.1991