Ņujorkā 10. maijā no šīs zemes šķīrās fotogrāfs Bruno Rozītis. Vēl tik nesen — Ņujorkas Kultūras dienu sarīkojumā 25. janvāri viņu sveicām savā vidū kopā ar citiem 1985. g. PBLA Kultūras fonda laureātiem, un skatījām viņa mākslas fotogrāfiju izstādi. Vispārīgi, aizvadīto 30 gadu laikposmā Ņujorkā grūti iedomāties kādu nozīmīgāku latviešu dzīves notikumu, kurā nebūtu klāt arī Bruno Rozītis, lai ar savu foto kameru "Laika" slejām fiksētu notikuma raksturīgākās ainas.Tagad viņa aktīvās klātbūtnes un viņa profesionālā devuma latviešu sabiedrībai ļoti pietrūks.
Bruno Rozīti pieminot, par viņu vienmēr domāsim divējās kapacitātēs: kā par mākslas fotogrāfu, tā par  latviešu dzīves dokumentētāju svešumā. Viņa devumu abējos laukos pienācīgi bija novērtējis arī mūsu Kultūras fonds, piešķirot viņam Kr.Barona prēmiju.
Bruno Rozltis savā foto kamerā iemūžinājis latviešu trimdas dzīves notikumus ne tikai Ņujorkā, bet arī citās Amerikas pilsētās un Eiropā. Visu šo aktuālo notikumu ainas viņš tvēra trāpīgi un pasniedza profesionālā tehniskā kvalitātē. Viņa uzņēmumi veido ļoti nozīmīgu daļu mūsu trimdas presē un periodikā, vai tas būtu laikraksts "Laiks," vai žurnāls "Jaunā gaita", "Latvju māksla", "Universitas", vai karavīru apvienību un citu organizāciju izdevumi.
Bruno Rozītis dzimis 1914. gadā Litenē, Latvijā. Jau mācoties Cēsu arodskolas elektrotehniskajā nodaļā viņš sācis pievērsties fotogrāfijai, bet 1932. gadā, pārceļoties uz Rīgu, viņa interese sadalījās starp fotogrāfiju un baletu. Viņš iestājās Nacionālās operā un dejoja operas kordebaleta sastāvā.
Kalpojot Latvijas armijā Aviācijas pulkā, viņam nācās atgriezties pie fotogrāfijas — viņu nozīmēja par aerofotogrāfu. 1937. gadā viņš nobeidza Latvijas valsts Amatniecības kameras fotoskolu, pēc tam strādādams par celtniecības fotogrāfu Latvijas pieminekļu pārvaldē Rīgā. Vācu okupācijas laikā viņš bija nodarbināts Rīgas filmā, bet 2.pasaules karam beidzoties, pēc bēgļu gaitām Vācijā, viņš devās uz Parīzi, kur drīz ieguva iespēju strādāt fotogrāfijas laukā, gan portretu studijā, gan Francijas izglītības ministrijas vadītos vēsturisku celtņu dokumentēšanas projektos. Pēc ieceļošanas ASV 1955. gadā Bruno Rozītis strādāja celtniecības fotogrāfijā Ņujokas latviešu uzņēmumos un paralēli savā studijā — kļūdams par visu iecienītu portretu fotogrāfu. Viņš bija viens no Baltiešu mākslas apvienības "Baltia" dibinātājiem. Plašajā sabiedriskajā saskarē Bruno Rozītim bija radies liels draugu pulks, kas viņu vienmēr paturēs labā piemiņā.

Avots: laiks, 21.05.1986