Viņš dzimis Zemgalē, kur tēvs bijis rentnieks, 1. pasaules kara laikā pārdzīvo smagus bēgļu gadus Krievijā, kur bojā iet divas viņa māsas un pēc atgriešanās Latvijā zaudē arī tēvu, kas krīt par upuri bermontiešiem. Ģimenei vēlāk pārceļoties uz Rīgu, viņš studē teoloģiju Angļu-Amerikāņu misijas skolā Angļu institūtā un filozofiju Latvijas universitātē, ko beidz 1934. g., vēlāk papildinādamies Vesthilas koledžā Birmingamā Anglijā un bēgļu gaitās Vācijā iegūdams Dr. phil. grādu. Latvijas neatkarības laikā K. Lejasmeijers, sākot ar 1930. g., strādā par redaktoru, ierēdni Baznīcu un konfesiju departamentā un dažus gadus arī par teoloģijas skolotāju.
Padomju okupācijas laikā 1941. g. jūnijā čeka viņu apcietina, apvaino par pretkomunistisku darbību un piespriež nāves sodu, bet K. Lejasmeijeram izdodas izbēgt. Vācu okupācijas laikā darbojas reliģiskā laukā un 1944. g. rudenī nonāk Kemptenē, Bavārijā. Pēc kara viņš uzņemas Kemptenes latv. nometnes vadību un Bavārijas latv. padomē viņu ievēl par priekšsēža vietnieku. Vēlāk viņš sāk izdot žurnālu "Sauksme", kas kļūst
par vienu no nozīmīgākiem tā laika latviešu žurnāliem.
1949. g. ieceļojis ASV, Dr. K. Lejasmeijers vairākus gadus strādāja par mācības spēku Kings un Austrumu koledžā, pēdējā par pilnu profesoru un vēstures nodaļas vadītāju. Vairākus gadus viņš bijis pastāvīgs komentātors ABS radiofona tīklā, kas aptver ap 150 staciju. Taču lielāko daļu šo Amerikas gadu ir veltīti ceļojumiem ar priekšlasījumiem par tagadējām pasaules problēmām, pūloties parādīt komunisma īsto seju.

Dēli - Arčbalds, Teofils.

Avots: Laiks, 26.03.1966