Madlēna Žanna Marija Paulijaka bija franču ārste, franču Pretošanās kustības dalībniece. Pēc nāves apbalvota ar Francijas Goda leģiona un Francijas Kara (1939-1945) krusta ordeņiem. 

Viņas dzīvesstāsts ir kļuvis par pamatu 2016. gada Francijas - Polijas filmai  Les Innocentes.

Madlēna dzimusi Villenēvē uz Lotas (Villeneuve-sur-Lot) pilsētiņā, Francijā.

1916. gadā, kad viņai bija 4 gadi, tēvs krita Verdenā.

Beigusi medicīnas augstskolu un 1939. gadā, 27 gadu vecumā kļuva par ārsti Parīzē.

Sākoties karam, iesaistījusies franču Pretošanās kustībā, sākumā nodrošinot ar medikamentiem, vēlāk piedaloties kaujās par Parīzi, Vozgēzu un Elzasu kā militārais ārsts.

1945. gadā nosūtīta uz Maskavu kā Francijas vēstnieka, ģenerāļa Katrū (Catroux) palīdze franču repatriācijas jautājumos.

1945. gada 19. aprīlī nozīmēta kā sagrautās Varšavas slimnīcas galvenā ārste, kā arī kā Sarkanā Krusta atbildīgā par franču repatriāciju no Polijas. Piedalījusies vairāk kā 200 Francijas Sarkanā krusta misijās, "Zilā eskadrona" (sastāvēja no brīvprātīgiem mediķēm), ārstējot un glābjot kara laikā pretinieka pusē nonākušos Francijas pilsoņus. Misiju laikā Madlēna uzzināja par milzīgo kara noziegumu daudzumu, kurus pret civiliedzīvotājiem bija pastrādājuši ne tikai vācu, bet īpaši pret sievietēm vēlāk arī krievu okupanti Polijā. 

Vienā no dominikāņu klosteriem sastapusies ar mūķenēm, kuras bija lūgušas palīdzību slepeni dzemdēt bērnus. Klostera priekšniece, kura pati bija izvarota un pat saslimusi ar sifilisu, bija lūgusi Madlēnai palīdzēt, bet nevienam nestāstīt par izvarošanas faktu- jo tad klosteris tiktu slēgts. 

Kā noskaidroja Madlēna, tikai šajā klosterī padomju karavīri bija izvarojuši visas 25 mūķenes,- daudzas desmitiem reižu. Pēc izvarošanas 15 mūķenes bija nogalinātas, bet 5 palikušas stāvoklī. Būdama ateiste un racionāls cilvēks, Madlēna sākumā nav sapratusi, kāpēc šis fakts būtu jāslpēj, taču pamazām izpratusi, ka atklājot šo noslēpumu, viņa neko nespētu mainīt- padomju okupantus tāpat neviens nesodītu, bet mūķenes tikai tiktu vēl papildus nosodītas, slēdzot klosteri.

1945.g. 19. jūnijā par stāvokli tieši ziņojusi ģenerālim Š. de Gollam (tas atbildējis 25.08.1945). 

1946. gada 13. februārī Madlēna gāja bojā neskaidros apstākļos autokatastrofā Sohačevā, netālu no Varšavas.