Rīgas zobārstu skolas 1910. gada absolvente Magdalēna Kilbloka (1887–1978) savu garo mūžu lielākoties nostrādāja Rīgā, gūstot plašu atzinību publikā, turklāt bijusi pietiekami iespaidīga sabiedrības dāma. Pēc 2. pasaules kara 1951. gadā viņa nodibināja un vadīja Rīgas bērnu stomatoloģijas poliklīniku (tagad Veselības nama 5 zobārstniecības struktūrvienība). Ar laiku M. Kilbloka kļuvusi leģendāra, par ko divas liecības.

Nācies dzirdēt nostāstu, ka 1918. gadā, kad Maskavā arestēts latviešu strēlnieku varonis pulkvedis Frīdrihs Briedis (1888–1918), M. Kilbloka, uzdodamās par viņa līgavu, ieradusies pie čekas priekšnieka vietnieka Jēkaba Petersa (1886–1938) un kā latvietim pieprasījusi F. Briedi atbrīvot. Kad J. Peterss atteicies, drosmīgā zobārste dusmās no rakstāmgalda paķērusi tintnīcu un triekusi čekistam sejā. J. Peterss centies notraukt traipus no apģērba un prasītāju kaut cik pieklājīgi izvadījis ārā, taču viņai tas būtu varējis beigties arī krietni sliktāk.

Cita, arī pietiekami ticama leģenda ir par M. Kilbloku kā prezidenta Kārļa Ulmaņa zobārsti. Zobu sāpes ir briesmīgas un pacientus nešķiro, tāpēc zobārsti viņus mēdz mierināt, uzrunā (kā bērniem) lietojot deminutīvus. Prezidents pats apmeklējis M. Kilblokas kabinetu Brīvības ielā 12 (tagad 46), ko viņa vēlāk sarunās ar kolēģiem nevilšus saukusi par Ulmanīti, domājams, ieraduma pēc (“Neuztraucies, Ulmanīt, nesāpēs!”).

Kad pienāca laiks meklēt K. Ulmaņa pīšļus Turkmenistānā pārvešanai dzimtenē, galvaskausa identifikācijai ļoti svarīga būtu zobu formula. Tā noteikti bija ierakstīta M. Kilblokas pacientu uzskaites žurnālā, taču zobārste jau bija mirusi un žurnāls pazudis vai arī, visticamāk, aiz piesardzības iznīcināts.

Avots: http://arsts.lv/    (Arnis Vīksna).