Jobvilhelms Georgs Erdmanis "Ervins" fon Viclēbens (vācu: Job-Wilhelm Georg Erdmann "Erwin" von Witzleben; dzimis 1881. gada 4. decembrī, miris 1944. gada 8. augustā) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Viens no 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru dalībniekiem.

Dzimis Breslavā dižciltīgā ģimenē. Armijā kopš 1901. gada. Pirmā pasaules kara laikā karoja pie Verdenas, Šampaņā un Flandrijā. Pēc kara turpināja dienestu armijā. Jau 1934. gadā parādīja sevu opozīciju nacistiem, kad kopā Erihu fon Manšteinu, Vilhelmu fon Lēbu un Gerdu fon Rundštetu pieprasīja izmeklēt Kurta fon Šleihera un Ferdinanda fon Bredova nāvi Garo nažu naktī, par ko tika uz laiku atstādināts. Piedalījās plānotajās sazvērestībās pret Hitleru 1938. un 1939. gadā.

Otrā pasaules kara laikā piedalījās Kaujā par Franciju, kur Viclēbena armija forsēja Mažino līniju. Kādu brīdi bija Rietumu karaspēka virspavēlnieks, tomēr veselības stāvokļa (daži avoti vēsta, ka opozīcijas režīmam) dēļ 1941. gadā demobilizējās.

Pēc 20. jūlija sazvērnieku plāniem Ervinam fon Viclēbenam tika paredzēts Vācijas armijas virspavēlnieka amats. Tomēr pēc Klausa fon Štaufenberga atentāta pret Hitleru "Vilku midzenī" pie Rastenburgas, Ervins fon Viclēbens sazvērnieku centrā - Bendlerblokā, Berlīnē (Vērmahta štābā) ieradās ar krietnu novēlošanos, kad bija jau skaidrs, ka sazvērnieki ir zaudējuši.

Arestēts un tiesāts t.s. Tautas tiesā (Volksgerichtshof). Notiesāts uz nāvi, nāvessods izpildīts 8. augustā Plocenzē cietumā.