Vakar no mums aizgājusi māte, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa EMMA VEITS (28.08.1924-02.11.2021) – brīnišķīga, vienmēr enerģiska, dzīvespriecīga un humorpilna optimiste.

Neraugoties uz saviem 97 gadiem, saglabājusi spriestspēju un apbrīnojamu atmiņu.  

Man viņa kopš desmit gadu vecuma bijusi kā krustmāte, draudzene, domubiedrene. Nav aizmirstamas skaistās vasaras Salacas krastā, gan sauļojoties un peldoties, gan ogojot un dancojot zaļumballēs!

Kaut gan daudzus gadus dzīvoja Staicelē, Emmiņa bieži brauca uz teātri un operu, bet mājās gremdējās savā bibliotēkā.  

Emmiņas viesmīlība nav aprakstāma – pie viņas klātajiem galdiem cienājušies un jautri pavadījuši laiku daudzi mani kolēģi, studiju biedri, draugi. Un, protams, mana ģimene.   Teikt – tā bija liela daļa manas dzīves, nozīmētu nepateikt neko.  

Ardievu, Emmiņ. Gaišu ceļu, lai mūžīgs miers un gaisma Jūs apspīd TUR. Un es dzirdu atbildi: atā,   Ingūna

(tā viņa mani sauca), pasveicini savējos!
Inga Jēruma