Rubikona (Rubico) ir neliela upe (80 km) Itālijas pussalas ziemeļdaļā, kas iztek no Apenīniem, ietek — Adrijas jūrā. Novietojusies uz dienvidiem no Ravennas, Emīlija-Romanjas provincē.

Rubikona līdz pat 42. gadam p.m.ē. bija robežšķirtne, kas atdalīja romiešu provinces no Piealpu Gallijas.

Vēsturiski pazīstama ar Jūlija Cēzara izšķiršanos 49. gadā p.m.ē., kad viņš pretēji Senāta aizliegumam ar saviem leģioniem pārgāja minēto upi, iebrūkot romiešu provincēs, kas izraisīja pilsoņu karu Senajā Romā. No minētā radās izteiciens "pāriet Rubikonu" — izdarīt kaut ko negrozāmu, spert izšķirošu soli.

Pats vadīja XIII Leģionu, Gemina. 

***

Likums stingri noteica, ka nevienam armijas komandierim nav tiesību ievest karaspēku no provinces pašā republikā – jeb Apenīnu pussalā. Rubikonas upe bija tā robeža, kuru pārejot Cēzara leģioni tiktu uzskatīti par naidīgu spēku.

Bija 50. gads pirms Kristus dzimšanas. Romas Senāts, kurā toni joprojām noteica aristokrātu dzimtu pārstāvji ar Pompeju priekšgalā, pavēlēja Gajam Jūlijam Cēzaram, kurš bija vienkāršas izcelsmes, atgriezties Romā, kur senāts lemtu par viņa konsula pilnvarām. 

55,g p.m.ē. veiksmīgas karadarbības un politiskas cīņas rezultātā Cēzars bija iecelts par Romas konsulu Gallijā un Ilīrijā – teritorijās, kuras šodien aptuveni atbilst Ziemeļitālijai, Dienvidfrancijai un bijušās Dienvidslāvijas rietumu rajoniem. Konsuls bija augstākais administratīvais tituls tā laika Romas republikā, un tas nozīmēja praktiski neierobežotu administratīvo un militāro varu konsulam pakļautajās provincēs. 

Gajs Jūlijs Cēzars izlēma un veda savu 13. leģionu pāri Rubikonai. Viņš esot citējis sava iemīļotā klasiskā dramaturga Menandra repliku: „Kauliņi ir mesti!”