Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī. Kreisi noskaņotā "Jaunā Dienas Lapa" svētku uzsāka polemiku pret "nelaimīgo dziesmu svētku" rīkošanu.Dziedātāju bija tikai 2300, kuri dalī­jās 82 koros.

Svētku ēka bija celta pēc arhitekta Ernesta Poles projekta brīvajā laukā netālu no Rīgas preču stacijas starp Bruņinieku un Stabu ielu pagarinā­jumiem (aiz tagadējās Rīgas 49. vidusskolas). Poles projektētā celtne visumā bija līdzīga agrāko dziesmu svētku celtnēm ar parastajiem stabiem un segtu jumtu ar aprēķinu, lai sēdvietās varētu novietot vairāk kā 10 000 klausītāju.

Piektajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem tika paredzēta nedēļas nogale pirms Jāņiem — laiks no 18. jūnija, kas iekrita piektdienā, līdz pirmdienai, 21. jūnijam, kad bija paredzēts pēdējais koncerts. V dziesmu svētkos bija paredzēti trīs koru koncerti.

Svētdien, 20. jūnijā RLB namā notika goda mielasts. Tajā runāja Frīdrihs Grosvalds, Jāzeps Vītols, igauņu un lietuviešu pārstāvji, kuri izteica „cerību uz ciešu kopdarbību un vienību" nākotnē, un lauku koru pārstāvji, sevišķi cildinot galvenos svētku dalīb­niekus, dziedātājus, kas, par spīti „visiem kūdījumiem", bija "ar lielu pašaizliedzību turējušies pie dotā vārda." Apsveicēju un runātāju, no kuriem daži nebija redzējušies veselus 15 gadus, bijis tik daudz, ka visi pat netika pie vārda.