Otrdien, 2017. gada 4.aprīlī, vizītē Latvijā ieradās Ukrainas prezidents Petro Porošenko un viņa kundze Marina Porošenko.

Plkst.11 notika Porošenko oficiālā sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils, bet nedaudz vēlāk - arī oficiālā fotografēšanās un parakstīšanās viesu grāmatā.

Savukārt, 11.50 notika Vējoņa un Porošenko delegāciju divpusējā tikšanās, bet vēlāk abi prezidenti piedalījās divpusējo līgumu parakstīšanas ceremonijā un preses konferencē. Kā vienmēr, paredzēta ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Vizītes laikā Ukrainas prezidents plānota tikšanās arī ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un ieturēt darba pusdienas ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK).

Porošenko un viņa kundze atsevišķā programmā apmeklēja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas Ukraiņu vidusskolu un Vaivaru pamatskolu.

Porošenko tikās arī ar Latvijas Bankas valdes pārstāvjiem, bet pulksten 19 Melngalvju namā viņam ar sievu paredzētas Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones rīkotās vakariņās.

Lai apspriestu jautājumus par sadarbību, reformām Ukrainā un drošības situāciju reģionā, ar Porošenko ir tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kuram 5. un 6. aprīlī paredzēta vizīte Kijevā. Tur Baltijas valstu premjeriem gaidāma tikšanās ar Ukrainas valdības vadītāju Volodimiru Groismanu.

Ukrainas prezidenta vizītes laikā pacels valsts karogus pie Rīgas domes struktūrvienībām, pakļautajām izpildinstitūcijām un uzņēmumiem, kā arī pašvaldībai piederošajām dzīvojamajām ēkām. Arī citas fiziskās un juridiskās personas Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs mudina pacelt valsts karogu pie to īpašumā esošajām ēkām.

Cik noprotams, šī ir abpusējas cieņas izrādīšanas un pieklājības vizīte, kuras saturs, kā var noprast no mediju ziņām (precizāk - saturisku ziņu neesamība) neko neietekmē un nemaina abu valstu dzīvē, nemaz nerunājot par plašāku mērogu.  

Pie Ukrainas vēstniecības Rīgā no plkst. 16.oo līdz 19.oo bija pieteikts pikets, kuru, kā varēja redzēt organizē labi pazīstami publisku pasākumu provokatori un cīnītāji par krievu tiesībām - Giļman un Koren, kā arī pretlatviskās šovinistiskās kustības viens no līderiem - Eduards Gončarovs, kuram, kā izrādās, nepatīk ne tikai latviešu valoda Latvijā, bet arī ukraiņu valoda Ukrainā. 

Tiek ziņots par ievērojamiem satiksmes ierobežojumiem RĪgā. Tas, reportāžu publikācijās ar ielu un adrešu uzskaitījumu, aizņem lielāko teksta daļu. 

Cerams, šo ziņu būs iespējams papildināt.