Tukumā smagus apdegumus gūst 2 vīrieši un tiek apmelota Latvija

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
11Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
23.04.2021
Papildu lauki

2021. gada  23. aprīlī Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks.

Ierodoties notikuma vietā, Valsts policija konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus. Uzbrukumā mazāk cietušais vainojis kādu vīrieti, kurš abiem cietušajiem "uz savu iedomu pamata vai homofobisku motīvu vadīts" esot vairākkārt draudējis un pieprasījis vienā dzīvoklī dzīvojošajiem jauniešiem "aizvākties no pilsētas". Par draudiem ticis ziņots policijai, no kuras reakcija nav sagaidīta. Šī nepārbaudītā informācija nekavējoties tika tiražēta citās valodās un Latvijas valsts starptautiski tika nekrietni apmelota, apgalvojot, ka Latvijā esot noticies uzbrukums LGBT vērtībām, sadedzinot dzīvu cilvēku.

Sabiedrībai nekavējoties publiski, skaļi un nepārprotami, tika iedots viens konkrēts vektors par notikušā nozieguma motīvu - iemeslu, kāpēc noticis smagais noziegums un kur jāmeklē vainīgie: 

Skaļi virsraksti nekavējoties tika izplatīti un izskanēja starptautiski. Sensacionālās "ziņas" izplatīšanā  un bezatbildīgā tiražēšanā histēriski iesaistījās gan valsts, gan privātie mediji, cenšoties viens otru apsteigt.

Konflikts, kas pārauga homofobiskā naidā: Tukuma policijas bezdarbība beidzas ar nežēlīgu noziegumu.

23. aprīļa naktī Tukumā notikušais nežēlīgais noziegums, kad ar degšķidrumu aplēja un pēc tam aizdedzināja ārsta palīgu Normundu Kindzuli ir izraisījis milzīgu sabiedrības sašutumu. Glābjot draugu no uguns, smagus apdegumus guva arī Artis Jaunkļaviņš – abi vīrieši atrodas Apdegumu centrā un Kindzuļa stāvoklis ir ļoti smags - jo apdegums skāris 85% ķermeņa.
(jauns.lv)

***

Vēlāk noskaidrojās, ka smagāk cietušais ir Normunds Kindzulis, kurš strādāja NMPD kopš 2015.gada, sācis darbu kā medicīnas asistents, pēcāk absolvējis Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta koledžu, un strādājis gan par izbraukuma brigādes NMP ārsta palīgu, gan operatīvās vadības centrā par izsaukuma pieņemšanas dispečeru. Zināms, ka viņš uz Tukumu bija pārcēlies pirms gada.

Sākotnēji Valsts policija toleranti atturējās no komentāriem un pārsteidzīgu secinājumu izteikšanas. Šo klusuma pauzi nekavējoties aizpildīja geju un lezbiešu organizācija "Mozaika", kas par notikušo sociālos tīklos sacēla nepieredzētu histēriju par homofobiju un dzīvu cilvēku dedzināšanu, vienlaikus publiski paziņojot, ka cietušais Normunds Kindzulis ir gejs.

Par notikušo "homofobisko" uzbrukumu steidzās izteikties gan dažāda ranga amatpersonas, ieskaitot valsts prezidentu, gan politiiķi un sabiedrībā zināmi cilvēki. Ziņa, protams, nekavējoties tika tiražēta arī aiz valsts robežām, vainojot konservatīvu uzskatu cilvēkus, NA, ZZS un baznīcu naida kurināšanā un gadsimtiem vecā tumsonībā.

Nebija ilgi jāgaida, kad skandalozā rakstītāja no Zviedrijas Sandra Veinberga publicēja kārtējo Latviju diskreditējošo rakstu. Agresīvi tika pieprasīts, lai publiski izsakās un taisnojas tie, kuri jelkad bija atļāvušies neatbalstīt LGBT pausto ideoloģiju, Īpaši uzstājīgi tika paģērēts, lai to darītu arhibīskaps Jānis Vanags, nenoliedzama garīga autoritāte valstī.

Jānis Vanags no viedokļa paušanas neizvairījās (lasīt šeit

Tika vainota Tukuma policija un tiesu sistēma kopumā, bet LGBT interešu lobijs Saeimā Andrejs Judins naski rosināja veikt izmaiņas likumos, paredzot pastiprinātu atbildību par jelkādu kritisku vai nosodošu attieksmi pret seksuālām minoritātēm. 

Lai aizsargātu izmeklēšanas intereses un šajā kriminālprocesā iesaistīto personu sensitīvos datus un informāciju, bet faktiski, lai pasargātu izmeklēšanas darba diskreditāciju, no plašākiem komentāriem policija sākumā atturējās. Kriminālprocesu pārņēmusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa. 

Drīz vien izrādījās, ka, pretēji jau sasteigti izveidotajai sabiedriskajai domai par dzīvu geju dedzināšanu, policijas rīcībā ir tādas ziņas, kas šo notikumu parādīja pavisam citā gaismā. Ak, kā paveicās Latvijas valstij!

***

Izrādījās, ka Normunds Kindzulis, kurš 2021.gada 23.aprīlī pagaidām neskaidros apstākļos Tukumā guva plašus ķermeņa apdegumus, Rīgā tiek tiesāts krimināllietā par smagu noziegumu - svešu īpašumu tīšu dedzināšanu, izmantojot degšķidrumu, turklāt jau šīs lietas izmeklēšanas gaitā viņam konstatēti psihiski traucējumi, kas lieguši saprast un vadīt savu rīcību, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV 1) raidījums "Panorāma", atsaucoties lielākoties uz prokurores sniegto informāciju. 

Jāpiezīmē, ka arī šajā liktenīgajā naktī pie cietušā un vēlāk no traumām mirušajam Kindzulim nez kāpēc bija klāt degšķidrums.

***

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva "LTV Panorāmai" pastāstīja, ka viņas lietvedībā bija krimināllieta pret Kindzuli par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas saistīta ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Lietā esot pierādītas piecas epizodes. Nevar izslēgt, ka to ir krietni vairāk.

Tukumā degušo vīrieti Rīgā tiesā par tīšu dedzināšanu

"Tie ir sevišķi smagi noziegumi, par kuru krimināllikums paredz bargus sodus, brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem," norādīja prokurore.

Kindzuļa vaina tiesā gan vēl nav pierādīta, tomēr prokurore apgalvoja, ka viņš pēc būtības atzinis dedzināšanu.

Visi pierādītie dedzināšanas gadījumi notikuši Rīgā, Ķengaragā, 2019.gada beigās un 2020.gada sākumā. Laimīgas sagadīšanās dēļ, neviens cilvēks šajās dedzināšanas epizodēs neesot cietis, taču bojāta manta, kas radījusi lielus materiālus zaudējumus. Dedzināšanā esot lietots degšķidrums. Kindzuli esot izdevies aizturēt pēc vienas no epizodēm, un viņam noteikta arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze. Lsm.lv.

Izskanējusī ziņa, nenoliedzami, nedaudz klusināja izskanējušo ārkārtas vēsti par pastrādāto "naida noziegumu", taču  pamatīgi iešūpotā sabiedriskā doma tik viegli vairs nav apturama, tāpēc sašutums tagad tika pavērsts pret prokurori, kura atļāvās pavēstīt Latvijas sabiedrībai ziņas par bojāgājušo personu, un proti, ka viņš ir ļaunprātīgs dedzinātājs ar psihiskām novirzēm. Un šajā gadījumā tam nav ne mazākā sakara ar viņa seksuālo orientāciju (par ko varētu, iespējams, iebilst pieredzējuši tiesu psihiatrijas speciālisti), bet gan ar apkārtējiem īpaši bīstamu rīcību. Klajais meģinājums dalīt sabiedrību un izcelt kādu grupu, pret kuriem izdarīti noziegumi ir īpašāki un svarīgāki nekā pret citiem, šoreiz neizdevās. 

***

Savs uzbrukums tika arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kura vadītāja Liene Cipule, vaicāta, kā iespējams, ka uz izsaukumiem dodas cilvēks, kuram tiesa tuvākajā laikā varēja piespriest pat piespiedu psihiatrisko ārstēšanu ar apsardzi, NMPD vadītāja Liene Cipule LTV atbildēja, ka dienests neko par to nav zinājis : 

"Tie ir fakti, ko es uzzinu no jums. Un tā acīmredzot ir valstī noteiktā kārtība, kādā var darba devējs, kā jebkurš cilvēks, kurš nav saistīts ar sensitīviem datiem, uzzināt.

Es veicu pārrunas ar personāldaļas vadītāju, un mūsu rīcībā nebija ziņu, ka darbiniekam ir šādas problēmas. Un tiesiskā veidā mēs pie šīm ziņām tikt nevaram," korekti skaidroja Cipule.

Dienesta darbiniekiem ir jāiziet arī obligātā veselības pārbaude, un Kindzulim tā ļauj strādāt līdz nākamā gada augustam, kad būtu jāveic atkārtota pārbaude, vēstīja "Panorāma".

Cietušais Normunds Kindzulis no gūtajiem apdegumiem 2021.gada 28.aprīlī, diemžēl, mira.

Pirmie pasaulei Latviju apzināti apmelojošo un reputāciju graujošo vēsti iznesa pasaulē vietējā LGBT organizācija "Mozaīka", kuras ziņu angliski nekavējoties notiražēja EuroPride.

Portāls "TvNet.lv" nāca klajā ar sensacionālu virsrakstu "Šo datumu atcerēsimies. .. ar 23.aprīli Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobijas vārdā".

Anitai Braunai (dzimusi Smoļenska, 1970. gada 25. novembrī Vārkavā, Preses un televīzijas darbiniece (laikraksta DIENA žurnāliste, speciālkorespondente Ņujorkā, galvenā redaktore /2008.09-2009.10/, žurnāla IR žurnāliste /2010.04-/, LTV ziņu producente /2004-2008/, TV3 žurnāliste), kopš 2020.gada marta - Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja) .Ikviens var kļūdītes savā darbā, bet, diemžēl, Brauna savā paštaisnumā nav atvainojusies Latvijai par savas valsts bezatbildīgo apmelošanu.2022.gadā viņa kļuva par  Latvijas Radio galveno redaktori. 

Notikumu pētīja arī Guntis Bojārs savā raidījumā "Aizliegtais paņēmiens Latvijas TV . Galvenā atziņa, ko var izdarīt - cilvēkam ir dots rādītājpirksts, lai atkratītos no atbildības. Tālāk citētajā LSM pētījuma atrefērejumam varētu konetārus gandrīz ikvienam teikumam, bet ir samērā skaidra pozīcija - vainīgi ir citi, bet mēs - ārpus kritikas un atbildības par publiski pausto. Mēs nē, to izdarīja viņi, taču savu viedokli nemainīsim:

Kā vērtēja mainīgās ziņas par notikušo?

Kā mainīgās ziņas par to, ka uzbrukums saistīts ar homofobiju, vērtē cilvēki, mediju pārstāvji un organizācijas, kas piedalījās šajā informācijas plūsmā?
 
"Mozaīka" atzīmēja: "Tās ziņas tika izplatītas, ka tas ir iespējams homofobisks uzbrukums. Tas nāca, ja es nemaldos no Neatkarīgajām Tukuma ziņām, kas arī citēja otrā cietušā viedokli par to, kas tas, iespējams, ir homofobisks uzbrukums. (..) Mēs neinformējām īpaši kolēģus Eiropā, bet Eiropā seko arī sociālajiem medijiem un seko arī ziņām. Cik es zinu, arī starptautiski šīs ziņas parādījās jau uzreiz, ļoti ātri, ātri starptautiskajos medijos, tā kā īpaši mēs neinformējām. (..) Pirmais, ko es uzmeklēju, pirmais starptautiskais raksts, kas parādījās, bija "PinkNews", kas ir ļoti populārs LGTB medijs Eiropā un pasaulē. Un jā, informācija, ko viņi publicēja, nenāca ne no Mozaīkas, ne no ziņām, bet no mūsu prezidenta citāta, ka Latvijas Prezidents nosoda homofobisku uzbrukumu, tas nokļuva virsrakstā un izplatījās, protams, zibenīgi pa visu Eiropu."

Savukārt laikraksta "Neatkarīgās Tukuma ziņas" redaktore Ivonna Plaude norādīja: "Katru dienu pēc notikuma un arī šobrīd, kā kas jauns parādās, mēs esam skatījušies un analizējuši, un nonākuši pie viena bēdīga secinājuma, ka būtu vēlreiz tā pati situācija, droši vien mēs būtu rīkojušies līdzīgi, jo nereaģēt nevarējām, tas, ko var darīt žurnālists žurnālista darbā ir uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļus. Šajā brīdī, cik tas bija iespējams, to mēs arī darījām. (..) No otras puses, skaidrs, ka droši vien, mēs nebijām vienīgais cēlonis, saruna bija jau notikusi ar cita veida medijiem. Gan ar "Degpunktu", gan ar "Kas Jauns"."

Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna izteicās par savu aso reakciju – tvītu mikroblogošanas vietnē "Twitter", kurš nu jau ir izdzēsts. Viņa sacīja: "Es ierakstīju ļoti asu tvītu par to situāciju, ne tikai par to uzbrukumu, bet par kopējo situāciju, ka šie cilvēki ir apdraudēti un policija nepalīdz, un par to ir atbildīgas konkrētas politiskās partijas. Es tvītā nosaucu un ietagoju Nacionālo Apvienību un Jauno konservatīvo partiju. Nu lūk, un tās dienas vakarā es no cilvēkiem saņēmu ziņu, kas manu priekšstatu par to, kas tur noticis, pilnīgi mainīja. (..)  Es domāju, ka problēma tur ir cita. Ņemot vērā visu to reakciju, kas vēlās pāri sociālajiem tīkliem un medijiem, es domāju, ka problēma tur ir, ņemot vērā visu to, kas notiek, policijai jau sestdien vajadzēja sasaukt preses konferenci un ļoti pārdomātā veidā nokomunicēt, kas tur ir noticis. Jo es pieļauju, ka arī viņi tajā dienā lielos vilcienos bija sapratuši, kas tur ir noticis."

Vainīga policija, vainīgas divas viņai netīkamas partijas, tikai ne pati.
 
Iespējams, ka policija komunikācijā reaģēja par vēlu, tomēr ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskata, ka policija rīkojās pareizi, apzinot situāciju un nogaidot: "Pateica arī sabiedrībai, ka pagaidiet, mums ir iegūti pierādījumi, ka noziegums varbūt nemaz nav noticis tāds, par kuru runā visi. Ļaujiet mums vēl pārbaudīt faktus un attiecīgi mēs sniegsim vēl informāciju." Viņaprāt, šoreiz pasteigušies mediji un amatpersonas, kas ir radījis jau spēcīgu priekšstatu par notikušo pirms policija ko teica.

Stukāns skaidroja: "Ja viņi vēlējās komentēt saistībā ar konkrēto nodarījumu, tad vajadzēja uzklausīt policiju, lai tā sniegtu viņiem attiecīgu informāciju. Un tad tikai nākt klajā ar paziņojumiem. Un šeit es pilnībā piekrītu, ja to pasaka viens, tā ir viena situācija. Bet, ja to pasaka desmit, tad šobrīd uzskata, ka pie mums tā ir problēma sabiedrībā."

Re:Baltica žurnāliste Sanita Jemberga atzina: "Es emocionāli noreaģēju, noreaģēju par ātru, tobrīd bija zināmas tikai viena cilvēka liecības. (..) Līdz ar to, vai es pārsteidzos? Protams. (..) Es gribu vispirms sagaidīt rezultātu, lai redzētu, vai tas atbild uz visiem maniem jautājumiem. Man kā žurnālistam, nav pilnīgi nekādu problēmu labot savas kļūdas, kad man to paredz likums un profesionālā sirdsapziņa. Ja būs pārliecinošs izmeklēšanas slēdziens, kas atbild uz visiem jautājumiem par pirmo epizodi, otro, par trešo, kas tur īsti notika, es pilnīgi mierīgi varu labot savu teikto, kurš, kā uzskatu šobrīd, bija ātrs, nevis pārsteidzīgs."

Komunikācijas zinātņu pētniece Sandra Veinberga savukārt savā rakstā portālā "Tvnet" izteicās par homofobiju Latvijā, asi pārmetot tās sēšanu atsevišķiem politiskiem spēkiem, bet savu rakstu arī viņa sāka ar apgalvojumu: "Jaunieši jau iepriekš šantažēti vairākkārtīgi, pieprasot pārvākties uz citu pilsētu, mēģinot nogrūst pa kāpnēm. Visbeidzot noziedzniekam vai noziedzniekiem piektdien izdevās četros no rīta sagūstīt Normundu, apliet viņu ar degmaisījumu un aizdedzināt." 

Politologs Andis Kudors uzskata, ka, Veinbergai teikto vajadzētu atsaukt: "Es domāju, ka šīs ziņas ir jāatsauc. Un Sandrai Veinbergai, manuprāt, ir jāatvainojas. Konkrētām politiskām partijām, konkrētiem politiķiem, baznīcai un kristiešiem kopumā. Jo viņa ir tā grupa, kuru viņa savā rakstā nosauca kā atbildīgus. Tieši un netieši atbildīgus nozieguma izdarīšanā. Noziegumā, kurš vēl netika izmeklēts. (..)  Tā situācija bija sensitīva, jā, tāda. Un viņa ar šādu paziņojumu vēl vairāk sasprindzina šo situāciju. Tādā brīdī vispār ir jāmeklē kaut kāds, lai sabiedrība būtu mierīga. Bet tieši otrādi, ar šādiem paziņojumiem tiek kultivēts nemiers." 

Tomēr Veinberga norādīja, ka paudusi savu viedokli un viedokli neatsauks. Viņa skaidroja: "Šinī gadījumā es varu teikt, ka man ir pamats izdarīt šādus secinājumus, ja pirmā informācija, kuru mēs ieguvām, pirmo dienu laikā bija, ka šis cilvēks ir sūdzējies vietējā Tukuma policijā par vajāšanu, un to apstiprināja arī organizācija "Mozaīka", tad es varēju šādu secinājumu izdarīt, jā. (..) Es ceru, ka šī izmeklēšana turpināsies un mēs kaut kad nonāksim pie skaidrības. (..) Tas pats viedoklis, kas man bija, tas man bija arī tagad. Tas nav mainījies."

Mediju pētnieks Mārtiņš Pričins, šo visu komentējot, atzīmēja, ka savā ziņā nekas neparasts nav noticis, lai arī redzams, ka tas ir radījis problēmas: "Kas ir tā galvenā problēmu sociālo mediju laikmetā? Kad cilvēki, dzīvojot kontekstā, ka tas varētu notikt, ka viņu izpratnē tas varētu notikt mūsu valstī vai pagastā, kur vēl.

Viņi tam notic un sāk izplatīt, un tad tas, no vienas puses, rāda, ka ir uzticēšanās kaut kādām institūcijām vai cilvēkiem, līdzcilvēkam. No otras puses, tas var veicināt sava veida problēmas.

Kādas? Šī te ziņu izplatīšanās, iespējams, ar nepārbaudītu informāciju, un citviet ir šo te sociālo mediju revolūcijas, kas izpaužas, ka viņi iet ārā un protestē, un varbūt pat piedalīties grautiņos. (..) Šobrīd viss notiek tikai internetā un indikācijas nerāda, ka cilvēki varētu iziet ielās, bet citu valstu pieredze rāda, ka tas var notikt. Un tas ir jāņem vērā institūcijām – izlemjot, vai šo publicēt, komunicēt ātrāk vai vēlāk, pārbaudot informāciju. Tas ir ļoti svarīgi."

Viņš arī akcentēja to, ka augstākajām amatpersonām jārēķinās, ka viņu viedoklis izskan ne tikai Latvijas mērogā, bet starptautiski un tāpēc īpaši jābūt uzmanīgiem, ko un kā teikt.

Vai amatpersonas pārsteidzās?

Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka, lai arī viņa paziņojumā par notikušo minēts noziedznieks, svarīgākais esot motivācija. Prezidents norādīja: "Citātā ir skaidri atzīmēta pieļāvuma forma – "ja apstiprināsies noziedznieka motivācija". Par to, kā mediji citē un interpretē amatpersonu teikto, atbildība ir plašsaziņas līdzekļiem. Katrā ziņā varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka naidam Latvijā nav vietas."

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja, ka amatpersonas nav pārsteigušās. Bordāns sacīja: "Sabiedrībā un mediju telpā tiražētā iespējamība, ka tāda ir bijusi motivācija, ir panākusi vajadzīgo reakciju un mēs pilnveidosim likumus un aicinām policiju rūpīgi attiekties pret naida runas ziņojumiem."

Vienlaikus arī Eiropas praidu rīkotāju organizācija pēc Latvijas policijas ziņām tomēr negrasās atteikties no sava apgalvojuma, pasludinot Normundu Kindzuli par homofobiska dedzināšanas uzbrukuma upuri.

Organizācija "EuroPride" norādīja: "Mēs zinām, ka izmeklēšana turpinās un tiek atklāti jauni fakti, tostarp pierādījumi, kas liek domāt, ka Normunds, iespējams, ir nonācis līdz pašnāvībai, jo ticis sistemātiski pazemots, kas rada lielas bažas. (..) Fakts, ka Normunds pats tika apsūdzēts noziegumā, nedrīkstētu atturēt policiju no pilnīgas un rūpīgas notikušā izmeklēšanas, un lieta jāskata, ņemot vērā saņemtos homofobiskos draudus, jo tas attiecas uz homofobiskiem draudiem, par kuriem iepriekš tika ziņots policijai, bet nekādas tālākās darbības no policijas puses netika veiktas."

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1LSM kopā ar Latviju atzīmē divus gadus, kopš sācies karšLSM kopā ar Latviju atzīmē divus gadus, kopš sācies karš24.02.2024lv
2
Kšištofs Vojtičeks: Atsevišķās domas - LGBT31.01.2023lv
3Amnesty International paziņojums pret LatvijuAmnesty International paziņojums pret Latviju26.07.2022lv
4Latvijas Radio un Latvijas Tv - jauni vadītājiLatvijas Radio un Latvijas Tv - jauni vadītāji11.01.2022lv
5"Welkamistu" vēstule Nr.2"Welkamistu" vēstule Nr.216.08.2021lv
6
Jānis Vanags: Manas domas par to, kas notika Tukumā27.04.2021lv
7Kultūrkapitāla finansējums LGBT ideoloģijas popularizēšanaiKultūrkapitāla finansējums LGBT ideoloģijas popularizēšanai27.11.2020lv
8Baiba Rudevska: Vai ģimenes jēdzienā iekļaut arī svingeru klubu?Baiba Rudevska: Vai ģimenes jēdzienā iekļaut arī svingeru klubu?24.11.2020lv
9Baltijas praids 2018Baltijas praids 201809.06.2018lv
10Eiropraids RīgāEiropraids Rīgā20.06.2015de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, se, ua
11Rīgas Praids 2005Rīgas Praids 200523.07.2005lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Kopenhāgenas fondu biržaKopenhāgenas fondu birža00.00.1625ee, en, lv, pl, ru

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Normunds KindzulisNormunds Kindzulis18.07.199128.04.2021lv
    Birkas