Naktī no 16.uz 17.janvāri kļuva skaidrs kā starptautiskā sabiedrība rīkosies atbildot uz Irākas agresiju pret Kuveitu. Ap pusnakti ASV karakuģi, kas toreiz jau pusgadu dreifēja Persijas līcī, raidīja pirmās kaujas raķetes uz Bagdādi.

Šo operāciju nodēvēja par “Tuksneša vētru”. Pilotiem, kas atgriezās no bombardēšanas un šie jaunie vīri pirmo reizi piedalījās īstās kaujas operācijās, emocijas bija dažādas. Viens sacījis, ka skats bijis lielisks – Bagdāde, degoša ugunīs, atgādinājusi Jaungada eglīti. Citi stāstījuši par bailēm un tumsu, ka bijis jālido ļoti zemu. Tā kā starptautiskie spēki ilgu laiku draudēja Irākai ar gaisa uzbrukumiem, tad tolaik vēl valdošais Sadams, tam bija paspējis labi sagatavoties.

ANO mītnē

Telekompānija CNN pirmo reizi vēsturē šādu īstu kaujas operāciju translēja tiešraidē. To esot noskatījušies miljoniem cilvēku pasaulē. Arī Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē strādāja visi televizori. Toreizējais ANO ģenerālsekretārs Peres de Kueljārs atzina, ka operācija “Tuksneša vētra” viņam bijis trieciens. “Neskatoties uz visiem maniem pūliņiem un to cilvēku centieniem, kas aizstāv mieru, Persijas līcī ir sācies karš. It īpaši mani biedē tas, ka mums šeit Apvienoto Nāciju mītnē vēl joprojām nav skaidrs, kas tad īsti notiek pie Irākas krastiem”, šādu paziņojumu ANO ģenerālsekretārs tonakt sniedza žurnālistiem.

Bagdādes atbildes gājiens

Sešas stundas pēc pirmajiem uzlidojumiem Sadams Huseins teica uzrunu Irākas tautai – prezidentu Džordžu Bušu ( tagad būtu jāsaka Bušu vecāko ) viņš nodēvēja par sātanu, bet sabiedrotos par starptautisku cionistu organizāciju. Irākiešiem viņš apsolīja, ka šī cīņa tiks uzvarēta.

Pirmais Bagdādes atbildes gājiens izpaudās, raidot kaujas raķetes uz Jeruzālemi. Šādā veidā Huseins savā pusē centās dabūt arābu valstu simpātijas. Šo zemju līderi izteicās skaidri un bija Kuveitas valdības pusē.

Vēl jāpiezīmē, ka Irākas raķetes SCUD ne visas tika novirzītas uz Izraēlu. Dažas no tām it kā nejauši trāpīja kādam objektam Sauda Arābijas teritorijā – vietās, kur vajadzēja bāzēties starptautiskajiem spēkiem. Kā šodien atzīst militārie analītiķi, no kaujas viedokļa Irākas raķetes bija mazefektīvas. Taču diezin vai tā toreiz likās Izraēlas un arābu pilsētu iedzīvotājiem. Pēc pāris dienām ASV uz Izraēlu un Sauda Arābiju nosūtīja pretraķešu aizsardzības sistēmas Patriot, mierīgajiem iedzīvotājiem tik tiešām esot kļuvis drošāk.

Precīzās bumbas

Pa to laiku avio uzlidojumi Irākas teritorijām nebeidzās. Pēc sīvām gaisa kaujām Irākas armija bija gandrīz iznīcināta. Tas pats liktenis piemeklēja galvenos autoceļus, tiltus un dažādas komunikācijas. Toreiz vēl tikai ģenerālis Kolins Pauels sacījis, ka “ mums ir daudz iespēju tik galā ar Huseina bruņotajiem spēkiem. Un mēs esam gatavi visas šīs iespējas izmantot”.

Par vienu no tā laika kara sensācijām kļuva tā sauktie augstās precizitātes ieroči. Amerikāņi apgalvoja, ka viņu bumbas mērķī trāpa ar turpat 100 % precizitāti.

Taču no Irākas pienāca pavisam citādas ziņas, kas stāstīja par starptautiskās sabiedrības briesmīgajām kļūdām. Sadams Huseins rietumu kļūdas veikli izmantoja propagandas nolūkos, no otras puses mierīgajiem  iedzīvotājiem lika uzturēties stratēģiski svarīgu objektu tuvumā, veidojot tā sauktos dzīvos aizsargvalņus. Viens šāds precīzais šāviņš bija trāpījis tieši bumbu patversmē un bojā gāja turpat 300 civiliedzīvotāji. Pasaule par šo traģēdiju uzzināja jau pēc pāris stundām. Daudzi, redzot sakropļotos cilvēku ķermeņus, sāka šaubīties par šo aviouzbrukumu lietderību. Protesta viļņi sākās arābu pasaulē un Huseina ciešā, bet neafišētā sabiedrotā - Maskavā. Krievija Irāka bija būtsisks ieroču noieta tirgus, taču šo ieroču neefektivitāte un atpalicība nopietni apdraudēja PSRS kā ieroču ražošanas lielvalsts tēlu

No Irākas prasīja vairāk

Padomju Savienība uzņēmās starpnieka lomu konflikta noregulēšanā. Pēc Jevgēņija Primakova sarunas ar Irākas ārlietu ministru Tariku Azizu, tika paziņots, ka Huseins ir gatavs izvest savu karaspēku no Kuveitas. Taču pasaule Aziza teiktajam nenoticēja. No Irākas toreiz prasīja ne tikai atbrīvot Kuveitu. Starptautiskās sabiedrības uzdevums bija panākt, lai Huseins nekad savus ieročus nepavērstu pret kaimiņiem un citām mazākām valstīm. Tika pieprasīta paša Huseina atkāpšanās. Taču uz šīm pavēlēm Irākas diktators nereaģēja. Sekoja politiskās un ekonomiskās sankcijas

Kuveita ir brīva un Irāka vāja

Tā Irākas armija daļa, kas bija novietota Kuveitas teritorijā, jau pēc 4 dienām bija gandrīz pilnībā iznīcināta. Bušs savu stratēģisko uzdevumu uzskatīja par paveiktu un toreiz teica vēsturē iegājušos vārdus : “Kuveita ir atbrīvota. Mūsu karavīri ir izpildījuši savu uzdevumu”.

Šis zaudējums Irākai kļuva liktenīgs. Drausmīgs trieciens, no kā šī zeme nespēja atkopties, turklāt diktatūra netika nomainīta ar efektīvāku pārvaldes sistēmu. Huseina padoto vidū vien dzīvības bija zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Valsts infrastruktūra bija iznīcināta un ekonomiskās sankciju dēļ to pilnībā atjaunot neļāva. Toreiz analītiķi sacīja, ka nopietni karot Irāka diezin vai spēs. 

ASV neizmantoja iespēju iznīcināt Irākas režīmu, un rezultātā 10 gadus vēlāk uzsākot jaunu karu, tas izvērtās krietni asiņaināks un nav beidzies vēl pēc 12 gadiem...

Zanda Radziņa, Nekropole.info