"Trīs krāsas: sarkanā" (franču: Trois couleurs: Rouge) ir 1994. gada Polijas, Francijas un Šveices romantiska mistērijas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Kšištofs Keslovskis.

Filmā galvenās lomas atveido Irēna Žakoba, Žans Luijs Trentiņāns, Žans Pjērs Lorī un Frederike Fedēra. Tā ir pēdējā no trim filmām "Trīs krāsas" triloģijā, kuras tēma ir franču revolūcijas ideāli — brīvība, vienlīdzība un brālība, pēc "Zilā" (1993) un "Baltā" (1994), kura nosaukta Francijas karoga krāsā.

"Trīs krāsas: sarkanā" pirmizrāde notika 1994. gada 12. maijā Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru. Filma saņēmusi 19 apbalvojumus un tika nominēta trīs Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās "Labākais režisors", "Labākais oriģinālscenārijs" un "Labākais operatora darbs".

"Trīs krāsas: sarkanā" tika izvēlēta kā Šveices kandidatūra par labāko filmu svešvalodā 67. Kinoakadēmijas balvai, bet filma tika diskvalificēta. Filma guva plašu kritiķu atzinību, nodēvējot to par meistardarbu un triloģijas labāko filmu. 

Vairāku kritiķu vērtējumā, "Trīs krāsas: sarkanā" tika atzīta par 1994. gada labāko filmu. Jāatzīmē, ka 1994.gada Kannu kinofestivālā ir vēl viena izcila filma - Tarantīno "Lubene".

Saturs

Sākumā Valentīna Duso, Šveices studente Ženēvas Universitātē, sarunājas ar savu draugu, kurš, iespējams, aplaupīts, atrodoties Polijā, šobrīd atrodas Apvienotajā Karalistē. Viņas netālu kaimiņiš ir jurisprudences students Ogusts, kurš arī regulāri zvana savai draudzenei. Valentīna tiek bildēta kā modele, kas parādās košļājamās gumijas reklāmā. Fotogrāfs iemūžina viņas seju un vēlāk izvēlas fotogrāfiju uz sarkana fona, izvēloties bildi, kur viņa parādās ar skumju seju.

Pēc nogurdinošiem baleta vingrinājumiem un uzstāšanās modes skatē Valentīna brauc ar automašīnu. Tomēr viņa nejauši notriec suni vārdā Rita. Noņēmusi dzīvnieku no ceļa, Valentīna uz tā apkakles atrod saimnieka adresi. Viņa piebrauc pie pensionētā tiesneša Džozefa Kerna mājas, izstāsta par notikušo, bet vecais neizrāda interesi par suni. Valentīna aizved Ritu pie veterinārārsta, kur viņš uzzina, ka suns - neskatoties uz to, ka ir stāvoklī - nav smagi cietis. Meitene tur dzīvnieku pie sevis. Fotostudijā viņa izvēlas savu mīļāko, "skumjo" fotogrāfiju un tajā pašā laikā noraida fotogrāfa uzmākšanās mēģinājumu.

Kādu dienu Valentīnai, izmēģinot spēkus spēļu automātā, izdodas uzgriezt bingo un uzvarēt - ir 3 ķirsīši. Viņa paņem līdzi laimētās monētas. Atgriežoties mājās, viņš saņem vēstuli ar naudu no svešinieka. Dodoties pastaigā ar Ritu, viņa palaiž vaļā suni, kurš aizbēg no viņas. Taka ved uz Kerna mājokli, kur Valentīna uzzina, ka viņš ir naudas sūtītājs. Ieejot dzīvoklī, Valentīna atklāj, ka Kerns noklausās savu kaimiņu telefona sarunas. Tiesnesis atklāj savu profesiju un iepazīstina viņu ar viņa telefonsarunu noklausīšanās apjomu, parādot ierakstītu telefona sarunu starp Ogustu un viņa draudzeni Karīnu, kura vada personīgo laikapstākļu dienestu; Valentīna, kura dzīvo blakus mājā ar Ogustu, nekad agrāk nebija pazinusi abus. Karina, kā izrādās, dzīvo netālu no vecā tiesneša. Meitene ir sašutusi par redzēto un paziņo, kas tas ir pretīg, ko vecis dara. Kerns mēģina skaidrot, ka, būdams tiesnesis un izlemjo ļaužu likteņus, iespējams, viņš ir bijis daudz nekrietnāks .

Valentīna noņem spriedzi, dodoties uz fotosesiju boulinga zālē; atgriežoties savā dzīvoklī, viņa uzzina, ka kāds ar košļājamo gumiju aizķepējis atslēgas caurumu viņas dzīvokļa durvīm. Tikmēr Kerns, sarūgtināts par sarunu ar Valentīnu, vēstulē informē kaimiņus, ka ir viņus izspiegojis. Savukārt Ogusts likteņa sagadīšanās pēc nokārto tiesību eksāmenu - viņam tika uzdots jautājums no reiz uz ceļa nomestas grāmatas atvērtās lapas. Uzzinot par Kerna rīcību no raksta avīzē, Valentīna dodas pie tiesneša un pamana, ka Ritai ir 7 kucēni. Valentīna sarunbiedram stāsta, ka drīz būs jādodas uz Lielbritāniju, pie brāļa Marka. Kerns painteresējas, vai viņai patīk lidot. Kad meitene atbildi, ka ne visai, viņš piedāvā viņai braucienu ar prāmi un pēc tam stāsta par savu nožēlu saistībā ar seno lietu par jūrnieku, kuru viņš reiz kļūdaini uzskatīja par vainīgu. Sarunas laikā Kerna villai logu izsit kāds mests akmens. Izrādās, šie akmeņi tiek mesti regulāri....

Ogusts, nespējot sazvanīt savu Karīnu, ierodas pie viņas mājās, caur dzīvokļa durvīm dzird, ka viņa ir mājās ar kādu, uzlien pa sienu līdz viņas dzīvokļa logam un ierauga, ka viņa mīļotā gultā nodarbojas ar seksu ar citu vīrieti. Satraukts, Ogusts izgāž dusmas uz savu suni, atstājot viņu piesietu pie laternas staba. Tikmēr Kerns, braucot ar automašīnu, pamana milzīgu afišu stendu, kas reklamē košļājamo gumiju ar varoni Valentīnu. Tiesnesis, satiekot Valentīnu pēc modes skates, stāsta viņai par atkārtotu sapni, kurā redz viņu laimīgu, kad viņai būs ap piecdesmit. Viņš arī stāsta viņai par savu iepriekšējo dzīvi, kas - kā izrādās - sakrīt ar Ogusta dzīvi. Tad tiesnesis aiziet, un Valentīna dodas braucienā ar prāmi.

Tuvojas vētra. Reklāma ar Valentīnu tiek noņemta. Kerns uzzina no preses un televīzijas par prāmja katastrofu Lamanšā. Izglābti tiek tikai septiņi cilvēki: Džūlija un Olivjē un bārmenis no Zilās, Karols un Dominika no Baltās, un visbeidzot pati Ogists un Valentīna.

Noslēguma ainā Valentīna tiek iemūžināta sastinguma kadrā uz sarkana fona, gluži kā reklāmas fotoattēlā.