Apsūdzība ietvēra laulības pārkāpšanu, asinsgrēku, nodevību un burvestības.

3 gadus iepriekš Henrijs VIII pat nolēma atšķelt Angliju no katoļu baznīcas, lai tikai varētu šķirt iepriekšējo laulību un apprecēt Annu.

1536. gada 19. maijā viņu par valsts nodevību un laulības pārkāpšanu pēc karaļa pavēles sodīja ar nāvi, laulību anulēja, bet princesi Elizabeti (vēlāko karalieni Elizabeti I) pasludināja par ārlaulībā dzimušu.

1536. gada 30. maijā kā Anglijas karaliene tika kronēta Henrija VIII jaunā favorīte galma dāma Džeina Seimūra.

***

Aragonas Katrīnas galma dāma Anna, Anglijā augstu vērtētā diplomāta grāfa Tomasa Boleina meita, pēc tālaika kanoniem bija pievilcīga sieviete. Neviens gan viņu nesauca par pārpasaulīgu skaistuli, taču klīda runas, ka Anna spēj apburt pat sētas stabu. Būdama tumsnēja, viņa gaišmataino un bālo angļu sieviešu ielenkumā izskatījās eksotiska un noslēpumaina, ne par velti viņu sauca par eksotiku starp angļu rozēm. Laikabiedri ar sajūsmu aprakstījuši Annas Boleinas ļoti skaistās, tumšās, acis, kas allaž piesaistījušas uzmanību.

Kad Annai uzmanību pievērsa pats Anglijas karalis, viņa nevis paklausīgi krita savam kungam pie kājām, bet ietiepīgi atteicās kļūt par Henrija mīļāko. Šāda taktika laika gaitā palīdzēja iegūt tādu varu pār monarhu, kāda nevienai sievietei pat nebija rādījusies sapņos.

Sākumā Henrijs visai tieši piedāvājis Annai Boleinai kļūt par oficiālo mīļāko. Boleina ietiepās – iespējams, viņa sākumā tiešām nevēlējās saistīties ar karali, bet ilgojās pēc laulībām ar savas kārtas augstmani. Anna uzstāja, ka vēlas saglabāt godu. Henrijs neatkāpās, un Boleina sāka no viņa izvairīties – neatbildēja uz vēstulēm un aizbrauca no galma, ja tur grasījās ierasties karalis. Nav brīnums, ka Henrijs VIII paradis, ka viss notiek pēc viņa prāta, iedegās vēl vairāk.

Neviens, protams, nekad vairs neuzzinās, vai izvairīšanās bija Annas Boleinas īpaša taktika, lai iegūtu karaļa sirdi, bet kādā brīdī viņa padevās. Gluži vienkārši bija zudusi iespēja izdevīgi apprecēties. Visi zināja, ka Annu Boleinu iecerējis karalis, un Henrijam VIII ceļā neuzdrošinātos stāties pat visdrosmīgākais Anglijas vīrs.

Septiņus gadus Henrijs neatlaidīgi lenca Annu, bet viņa tikpat spītīgi atteicās atdoties karalim, iekams nebūs kļuvusi par viņa sievu baznīcas un valsts priekšā. Annas nepiekāpība noveda pie tā, ka Henrijs VIII nolēma šķirties no sievas, lai nezaudētu Annu. Viss būtu labi, ja vien tas nenotiktu laikā, kad Anglijā, kā jau katoliciskā valstī, karalis varēja dabūt šķiršanos tikai un vienīgi ar Romas pāvesta atļauju. Pāvests vilcinājās dot Henrijam šķiršanās atļauju, bet īsti nenovērtēja kaislību pārņemtā karaļa vēlmi iegūt Annu.

Nekas nespēja stāties pretī Anglijas karaļa mērķim padarīt Annu Boleinu par karalieni. Henrijs uzsāka baznīcas Reformācijas procesu, pieņemot lēmumu atdalīt savu valsti no Romas katoļu baznīcas un pasludinot sevi par Anglijas baznīcas galvu. Līdz ar to mierīgi varēja kronēt Annu Boleinu un atzīt viņu par karaļa likumīgu sievu.

Fragmenti: Agnese Drunka, Latvijas Radio