Tiek publiskota Eiropas pēckara atgūšanās programma - Māršala plāns
- Personas:
- 3Personu saraksts
- Notikumi:
- 21Notikumu saraksts
- Pieminekļi:
- 0
- Vietas:
- 0
- Kapsētas:
- 0
- Datums:
- 05.06.1947
Māršala plāns (angļu: Marshall Plan), oficiāli Eiropas atgūšanās programma (European Recovery Program, ERP), bija Amerikas Savienoto Valstu izstrādāts plāns vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara. Šo plānu ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals, kura vārdā tas arī ir nosaukts, kā arī tam tika dots liels ASV valsts departamenta amatpersonu atbalsts, it īpaši no Viljama L. Kleitona un Džordža F. Kīnana puses.
Atjaunošanas plāns attīstījās pēc 1947. gada 12. jūlijā notikušās sanāksmes, kurā piedalījās arī Eiropas valstu pārstāvji. Māršala plāns paredzēja sniegt tādu pašu palīdzību arī Padomju Savienībai un tās sabiedrotajiem, bet šīs valstis atteicās no sniegtās palīdzības, jo baidījās, ka tādā veidā vēlāk ASV varētu izdarīt gan diplomātisku, gan politisku spiedienu. Plāna darbības laiks bija četri gadi, sākot ar 1947. gada jūliju.
Šajā laikā 17 Eiropas valstīm, kuras bija apvienojušās Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā (OEEC), kopā tika iedoti 13 miljardi ASV dolāri.
Salīdzinājumam 1948. gadā ASV IKP bija 258 miljardi ASV dolāri.
Kad plāns noslēdzās, katra valsts, kurai tika piešķirti līdzekļi, izņemot Vāciju, bija atguvusi tādu pašu ekonomisko līmeni, kads bija pirms kara. Šo četru gadu laikā (1948.-1952.) ražošanas kopapjoms Rietumeiropas valstīs pieauga par 25% (rūpniecība - 35%, lauksaimniecība - 10%), uzlabojās rietumvalstu attiecības, bet negatīvi Māršala plāns ietekmēja ASV attiecības ar Padomju Savienību, kas uztvēra šo palīdzību kā ASV centienus pārvērst Rietumeiropu par savu ietekmes zonu un baidījās, ka šāds plāns veicinātu Austrumeiropasdemokratizēšanos. Nākamajās divās desmitgadēs daudzos Rietumeiropas reģionos bija novērojams bezprecedenta labklājībaslīmeņa pieaugums. Māršala plāns tāpat bija arī viens no Eiropas valstu savstarpējās integrācijas galvenajiem cēloņiem. Tā rezultātā tika likvidētas dažādas tirdzniecības barjeras, kā arī izveidotas institūcijas, kuras koordinēja ekonomisko darbību kontinentālā līmenī.
Pēdējajos gados vēsturnieki aktīvi mēģina noskaidrot gan Māršala plāna galveno motivāciju, gan vispārējo efektivitāti. Daži vēsturnieki apgalvo, ka labums no Māršala plāna faktiski beidzās līdz ar neiejaukšanās principa ieviešanu, kas ļāva tirgoties pie stabila ekonomiskā pieauguma.
ASV palīdzība saskaņā ar Māršala plānu, miljoni dolāru
Lielbritānija 3 297
Francija 2 296
Vācija VFR 1 448
Itālija 1 204
Nīderlande 1 128
Beļģija 777
Luksemburga 777
Austrija 488
Dānija 385
Norvēģija 372
Grieķija 366
Zviedrija 347
Šveice 250
Turcija 137
Īrija 133
Portugāle 70
Īslande 43
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
Nav piesaistītu vietu
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | ![]() | Henry A. Wallace |
2 | ![]() | Harijs Trumens |
3 | Džordžs Māršals |