Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā, zināms kā Deitonas miera līgums, arī Deitonas vienošanās, ir līgums par uguns pārtraukšanu starp naidīgajām pusēm Bosnijas karā (1992—1995) un teritorijas sadalīšanu Bosnijas un Hercegovinas Republikā.

1995. gada 21. novembrī ASV militārajā bāzē netālu no Deitonas (Ohaio štatā) tika uzsāktas sarunas par līgumu. 

1995. gada 14. decembrī Francijas galvaspilsētā Parīzē to parakstīja tā laika Bosnijas un Hercegovinas prezidents Alija Izetbegovičs, Dienvidslāvijas (Serbijas) prezidents Slobodans Miloševičs un Horvātijas prezidents Fraņo Tudžmans.

***

Karu var iedalīt divos posmos.

Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs – ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Hercegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija.

1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem.

1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.