Pizas tornis kopumā tika celts 3 periodos 177 gadu laikā.

Torņa celtniecība tika uzsākta 1173. gadā, Bonnano Pizanno (Bonanno Pisano) tiek uzskatīts par torņa projekta autoru. Celtniecība nezināmu iemeslu dēļ tika pārtraukta ap 1178. gadu, kad tika uzbūvēta daļa no ceturtā stāva. Pēc ilgāka laika slānī, kas sastāv no mīkstiem jūras māliem, grunts zaudēja savu blīvumu, tā nevarēja nodrošināt nepieciešamo izturību, lai tornis neapgāztos. Otrā celtniecības kārta tika uzsākta ap 1272. gadu, tos vadīja Džovanni di Simone (Giovanni di Simone). Pastāv iespēja, ka ap šo laiku māla slāņa nestspēja bija palielinājusies. Šoreiz celtniecība tika pārtraukta ap 1278. gadu, kad tika uzcelti jau septiņi stāvi. Tiek uzskatīts, ka tornis varēja sagāzties, ja tā celtniecība tiktu pabeigta tad. Ap 1360. gadu tika izbūvēta zvanu telpa. Ap šo laiku māla slānis bija sablīvējies vēl vairāk. Zvanu telpas izbūves autors ir Tommazo Pizano (Tommaso di Andrea Pisano). Darbs pie tās tika pabeigts ap 1370. gadu.

Tornis bija šķībs jau zvanu telpas izbūves laikā, tāpēc šī telpa tikusi būvēta nedaudz vertikālāk nekā pārējais tornis un zvanu telpa ir daudz taisnāka nekā pats tornis. Pati šķiebšanās sākusies jau torņa būvniecības laikā. Tornim ir 7 zvani, no kuriem smagākais ir 3620 kg, tas ticis izveidots 1654. gadā.

Ir bijuši vairāki centieni samazināt torņa šķībumu, tomēr šāda iejaukšanās ir palielinājusi sānsveri. Rekonstrukcijas laikā, kas notika laikposmā no 1990. līdz 2001. gadam, tornis bija sašķiebies par 5,5 grādiem, taču pašlaik torņa slīpums sasniedz tikai 3,99 grādu.

1987. gadā Katedrāles laukums (kopā ar tā sastāvā ietilpstošo Pizas torni) tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.