ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien oficiāli atklāja 60.Minhenes drošības konferenci, kurā pulcējušies ap 50 valstu līderi. Konference norit Minhenes prestižajā viesnīcā "Bayerischer Hof".

Šā gada konferencē galvenie temati ir Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu 2022.gadā un Izraēlas militārā operācija pret palestīnieāsu teroristisko grupējumu "Hamās" Gazas joslā pēc 2023.gada 7.oktobra notikumiem. 

Konferences rīkotāji sagaida, ka trīs dienu konferences noslēdzošajā dienā tajā piedalīsies arī ASV viceprezidente Kamala Harisa, bet sestdien paredzētas Vācijas kanclera OIafa Šolca un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas. Kontekstā ar ar notikumiem Austrumeiropā, bez ievērības vismaz Konferences kuluāros nepalika izmaiņas Ukrainas bruņoto spēku vadībā, kā arī, sakarā ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi ieslodzījuma vietā Krievijas Ziemeļos, Konferences dalībniekus uzrunāja politiķa atraitne Jūlija Navaļnija, solot turpināt vīra cīņu pret Krievijas prezidentu Putinu.

Konferncē piedalījās arī Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs un ārlietu ministrs Israels Kacs, kā arī augsta ranga pārstāvji no Palestīnas pašpārvaldes, Saūda Arābijas, Kataras, Ēģiptes un Jordānas. 

Nozīmīgs jautājums, ko paredzēts apspriest Minhenes drošības konferences kuluāros, ir novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums un tas, kas notiks, ja tajās uzvarēs bijušais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps. Zināmu nervozitāti Rietumu valdošajās kreisi-liberālajās aprindās ir radījusi labējo konservatīvo politiķu klusā rosība atsevišķās Eiropas valstīs.

Nav pārsteigums, ka drošības konferencē tika apspriests Tramps un viņa agresīvi jaudīgā kampaņa, it īpaši pēc viņa iepriekšējā nedēļā paustajiem komentāriem par iespēju ASV atkāpties no drošības saistībām, ja NATO dalībvalstis no Eiropas nepalielinās savu dalības īpatsvaru kolektīvās drošības pasākumos. Savā provokatoriskajā izteikšanās manierē, Tramps saviem atbalstītājiem pirmsvēlēšanu kampaņas mītiņā paziņoja, ka viņš "mudinās" Krieviju "darīt visu, ko tā vēlas" attiecībā uz NATO valstīm, kas aizsardzībai atvēl nepietiekamus līdzekļus, tādējāji uzsverot savam elektorātam, ka nevēlas pieļaut citu valstu parazitēšanu ASV rēķina. 

Minhenes drošības konferenci apmeklēja arī vairāk nekā 30 locekļu liela ASV Kongresa delegācija.

Krievija un Irāna šogad uz konferenci nav ielūgtas.

Ikgadējā konference ir neatkarīgs drošības politikas forums lēmumu pieņēmējiem, lai apspriestu pašreizējās un nākotnes problēmas. Dalībnieki parasti ir valstu, valdību un starptautisko organizāciju vadītāji, ministri, likumdevēji un augsta ranga aizsardzības jomas pārstāvji.

No Latvijas konferencē bija ieradusies iespaidīga delegācija - ne tikai valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet arī ministru prezidents Evika Siliņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, NATO pētniecības centra vadītājs Jānis Sārts, kā arī liela ierēdņu delegācija. Publiskā telpā izskanēja pamatīga kritika par šo braucienu un izmaksām, kas saistītas ar to.

Pēc Konferences daudzi novērotāji atzina, ka Konference beigusies samērā pesimistiskā noskaņā par Krievijas-Ukrainas kara iespējamo  iznākumu, jo arvien vairāk Rietumu politiķu sāk noraidoši izturēties palīdzības programmām un "jūtas noguruši" no kara.

Latviešu karikatūrists Gatis Šļūka notiekošo Konferencē ir ietilpinājis karikatūrā, kas precīzi atspoguļo notiekošo šajā frontē. Karikatūra ir guvusi plašu starptautisku atpazīstamību.

izmantots raksts no Sargs.lv