1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā bija spēcīgākā un postošākā rudens vētra Latvijas vēsturē (kopš 1960. gada, kad tika uzsākta vēja brāzmu reģistrēšana).

Naktī uz 18. oktobri Latviju sasniedza ļoti spēcīga vētra, ko radīja virs Dānijas izveidojies ciklonu pāris. Vēja ātrums vētrā bija 30 m/s, kas kvalificējams kā ļoti stipra vētra, savukārt vējš brāzmās pie Liepājas sasniedza pat 48 m/s, kas ir Latvijas rekords.

 Vētra virzījās no Liepājas pāri Aizputei, Saldum un tālāk uz Jaunjelgavu un Jēkabpili, kur tās spēks pakāpeniski noplaka. Šajā vētrā Latvijas valsts mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku, kas atbilda gandriz triju gadu ciršanas tāmei.

Visvairāk bija cietuši 

• Liepājas (2,3 milj. m³), 
• Aizputes (0,8 milj. m³), 
• Dobeles (0,6 milj. m³), 
• Jaunjelgavas (1,0 milj. m³) un 
• Jēkabpils (0,8 milj. m³) toreizējo mežrūpniecības saimniecību (MRS) meži.

Ievērojami mežaudžu postījumi bija arī citās MRS. Meži vairāk cieta no vējgāzēm, nevis vējlauzēm, jo tajā laikā zeme bija stipri izmirkusi un vēl nebija sasalusi. Lapu koki bija lapotā stāvokli, tāpēc tie cieta tāpat kā skujkoki.

Vētra sākās 17. oktobra vakarā un, pārstaigājot visu Latviju, maksimālo ātrumu sasniedza naktī uz 18. oktobri, 18. oktobra rīta pusē un austrumu rajonos vēl arī dienā. Turpmāk, līdz diennakts beigām, vētra pakāpeniski norima iekšzemes rajonos, bet piekrastes teritorijās mazākā intensitātē vēl saglabājās 19. un 20. oktobrī. Šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons.

Baltijas jūras piekrastē — Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā vēja brāzmu ātrums — 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bija arī Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s.

Tūlīt pēc viesuļvētras visās MRS tika pārtraukta ieplānoto cirsmu izstrāde un visi spēki koncentrēti, lai novāktu izpostītās mežaudzes. Vējgāžu izstrādei norīkoja mežstrādniekus no vētras mazāk skartajām MRS, piesaistīja arī kolhozniekus, sovhozniekus, kā arī tā saucamos "pašsagatavotājus" no citām organizācijām un uzņēmumiem. Ar to vien nepietika, tāpēc darbā uzaicināja strādniekus no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas mazmežainajiem apgabaliem. Runājot par Latvijas PSR vēsturi, nereti tiek pieminēti gucuļi. Tieši pēc vētras viņi bija viena no pamanītākajiem viesstrādniekiem. Daļai no tiem nebija ne mazāko iemaņu mežizstrādes darbos, tāpēc bieži notika smagi nelaimes gadījumi.

Lielu daļu no kokmateriāliem, kurus sagatavoja piesaistītie strādnieki, izveda no Latvijas, savukārt, liela daļa no iebraucējiem palika uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.