PSRS Komunistiskās partijas Centrālā komiteja pavēl nodrošināt iekšējās robežas ar Ukrainu slēgšanu, lai panāktu efektīvāku ukraiņu nomiršanu bada nāvē

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
54Notikumu saraksts
Datums:
22.01.1933
Papildu lauki

22.01.1933 "Директива ЦК ВКП (б) и СНК СССР «О предотвращении массового выезда крестьян с Северного Кавказа и Украины»"

Par golodomoru (ukraiņu: Голодомор - tulk.: bada nāve; fonētiskā atveidojumā - holodomors) sauc badu, ko 1932.-1933. gadā mākslīgi izraisīja padomju vara Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Par bada upuriem kļuva vairāki miljoni cilvēku. Golodomors tiek uzskatīts par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē, bezprecedenta situācija, kad miera laikā gāja bojā miljoniem ukraiņu. 

Aptuvenais genocīda upuru skaits Ukrainas PSR teritorijā tiek lēsts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem.

Krievu komunisti badu kā genocīda un rusifikācijas instrumentu neizmantoja pirmo reizi, bet plānveidīgi atbrīvoja "dzīves telpu" krieviem ap boļševiku jauno galvaspilsētu - Maskavu. Tāpēc "gadījās", ka no bada pirmie pēc boļševiku apvērsuma cieta tatāri un baškīri, kuru teritorijas robežojās ap Volgu netālu no Maskavas. Otrais mākslīgā bada vilnis tika izraisīts jau blakus izmērdētajām Tatārijas un Baškīrijas zemēm- Kazahijā (1929.-31.)- arī tur bojā gāja miljoniem cilvēku un 1,5- 2 miljoni devās bēgļu gaitās uz Ķīnu (uiguri).  

Golodomora cēloņi ir viennozīmīgi. Krievijā valdošā komunistu vara badu izraisīja, lai apspiestu arvien pieaugošo nekrievu nacionālo pretestību un tiem uzspiestu "krievu komunistu" darba metodes. Vienīgā šī veida genocīda atšķirība no vēlāk, 1937. gadā PSRS uzsāktajām genocīdu operācijām bija tā, ka dokumentos netika lietots iznīcināmās tautības nosaukums (vēlāk komunistiskā partija "nekautrējoties" iznīcināšanas direktīvu nosaukumos tos lietoja ("latviešu operācija", "vācu operācija" ("О переселении немцев, проживающих в районах Поволжья". utt.). Pat nedaudz pārzinot nodarbinātības nacionālo statistiku (vairums ukraiņu bija zemnieku, kuri apstrādāja savas mantotās zemes) un pat neminot tautību, bija iespējams veikt represijas pret noteiktām tautām.

1944. gada jūnijā krievu okupantiem uzsākot operāciju "Bagrations" (vācu okupācijas spēkus nomainot ar krieviem) tika izdota jauna pavēle N 0078-22, šoreiz jau par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas. Lai gan krievu presē šo pavēli nereti mēģina apsaukt par "nacistu viltojumu", nekas par to neliecina, savukārt fakti liecina, ka krievi izsūtīja 100% vairāk kā 10 tautas no to dzīvesvietām, kuras savulaik bija okupējusi Krievija, vēlāk PSRS. Piemēram, jau 1944. gada maijā no Ukrainas (tobrīd Krievijas PFSR) sastāvā esošās Krimas tika izsūtīti 100% pamattautības - Krimas tatāri, kā arī 100% kādreiz ar ukraiņu apdzīvoto areālu (Ziemeļkaukāzu) robežojušās tautas- čečeni, inguši, kalmiki, u.c. Jau 1937.-38. gada komunistiskās partija organizētajās nekrievu tautību genocīda operācijās, no Ukrainas bija deportētas vai iznīcinātas citas vēsturiski tur dzīvojušās tautas- grieķi, bulgāri, rumāņi, poļi, vācieši. 

Katrā ziņā, Sarkanai armijai ļoti strauji gūstot panākumus pēc 2. (Rietumu) frontes atklāšanas 1944. gada otrā pusē, ukraiņu 100% izsūtīšana vairs nebija prioritāte, tādēļ netika realizēta pilnībā. 

Līdzīgi 21. gadsimtā "mīkstā" veidā Latvijā šāda politika tiek veidota pret latviešu iedzīvotājiem: zinot, ka tie tradicionāli ir viensētās vai privātmājās dzīvojoši, pretstatā okupācijas laikā daudzdzīvokļu ēkās dzīvokļus saņēmušiem iebraucējiem, gan Rīgā gan valstī kopumā ar prettiesisku nekustamā īpašuma nodokļu politiku tiek panākta gan pamatiedzīvotāju "izspiešana" no to īpašumiem, gan politiska atbalsta panākšana "nelatviskajā" elektorātā. Metode ir ļoti vienkārša - piemēram prettiesiskā NĪN atlaides ēkām tiek paredzēts noteikt pēc platības uz 1 iedzīvotāju- sekojoši- bieži okupācijas laikā bez maksas nelielu dzīvokli ieguvušie saņem atlaides, savukārt, latvieši, kuri varbūt pat vairākās paaudzēs iekopuši privātmājas- spiesti maksāt nesamērīgi augstus NĪN, vai tās tiek izsolītas par parādiem NĪ spekulantiem.

Bada mākslīgo izraisīšanas faktu apliecina gan tobrīd pieaugušais graudu eksports no PSRS (pamatā uz Vāciju), gan 1933. gada 22. janvāra direktīva par Ukrainas PSR robežu slēgšanu, lai badā mirstošie nevarētu izbēgt no golodomoram pakļautās teritorijas.

Bads, kā efektīvs nekrievu tautu iznīcināšanas līdzeklis padomju varai nebija nekas jauns. Jau tūlīt pēc Pilsoņu kara 1921. gadā bads tika izraisīts Pievolgā, lai no nekrieviem atbrīvotu "jaunās padomju galvaspilsētas" Maskavas apakaimes, kuras vēsturiski bija Volgas bulgāru, tatāru, baškīru zemes, savukārt 1919.g.-1921.g. un 1929-1933.g.- lai atbrīvotu Ziemeļkazahstānas zemes. Arī  šajās genocīda "operācijās" katrā bojā gāja miljoniem cilvēku. Mirušo vietā gan Pievolgā, gan Ukrainā, kurās dzīvoja daudzi slāvu valodās runājošo, tika pārvietoti iedzīvotāji no krievu apdzīvotiem apgabaliem, tādējādi sekmējot šo rajonu pārkrievošanu. Kazahstānā, pēc aptuveni 22% kazahu tautības iedzīvotāju iznīcināšanas ar šo pašu "bada metodi", "neskarto stepju apgūšanai" tika pārvietoti ne tikai krievi, bet arī miljoniem citu PSRS deportēto tautu pārstāvji, kuri pat nebūdami slāvi savā starpā tāpat varēja sazināties tikai krieviski, nevis Kazahijas tautu valodās, tādējādi pārkrievojoties paši un pārkrievojot arī kazahus.

UNESCO (193) savā 2007. gada XXXIV sesijā 1. novembrī pieņēma rezolūciju "Par golodomora upuru Ukrainā piemiņas godināšanu", taču noraidīja tā definēšanu par "genocīdu" (ne bez šajā organizacijā ietekmīgās PSRS juridiskā un tradīciju mantinieces- Krievijas atbalsta).

 2008. gada martā Ukrainas parlaments kopā ar vairākām citām valstīm (tai skaitā Latviju) atzina Padomju Savienības veiktās darbības bada izraisīšanā par genocīdu.

2008. gada 23. oktobrī Eiropas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā golodomors tika atzīts par noziegumu pret cilvēci.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Nursultans Nazarbajevs atkāpjas no Kazahstānas prezidenta amataNursultans Nazarbajevs atkāpjas no Kazahstānas prezidenta amata19.03.2019lv
2Ufā, Krievijā kanalizācijas akā bojā gājuši 5 cilvēkiUfā, Krievijā kanalizācijas akā bojā gājuši 5 cilvēki13.04.2018lv, ru
3
Krievijā noziedznieks ar šaujamieroci atklājis uguni pa policistu. Uzbrucējs likvidēts, policists nogādāts slimnīcā20.03.2018lv
4Krievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojāKrievijā nokritis specdienestu helikopters MI-8. 5 līdz 9 cilvēki gājuši bojā07.03.2018lv, ru
5Naktī ASV vēstniecības Kijevā, Ukrainā teritorijā uzspridzināts spridzeklisNaktī ASV vēstniecības Kijevā, Ukrainā teritorijā uzspridzināts spridzeklis08.06.2017lv, ru
6"Krievu nemieri" Čečenijā. Tiek ieņemta apgabala padomes ēka"Krievu nemieri" Čečenijā. Tiek ieņemta apgabala padomes ēka26.08.1958lv, ru
7Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumusŅikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus25.02.1956en, lv, pl, ru
8PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Savienība par Revolūcijas lietu" biedriemPSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija nolasa spriedumu studentu un skolnieku organizācijas "Savienība par Revolūcijas lietu" biedriem13.02.1952lv, ru
9PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
10PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
11PSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotājuPSRS genocīds pret nekrievu tautām: Operācija "Zahid" Rietumukrainā, deportēti 76,000 iedzīvotāju21.10.1947en, lv, ru, ua
12Lēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīsLēmums par piespiedu kolektivizācijas uzsākšanu PSRS okupētajās Baltijas valstīs21.05.1947lv
13Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija PolijāKomunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150,000 ukraiņu deportācija Polijā28.04.1947en, lv, ru
14Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzītiOkupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti07.04.1946lv, pl
15Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas dienaAušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošana. Holokausta piemiņas diena27.01.1945lv
16Przesiedlenia Łemków w wyniku układu między przedstawicielami PKWN i rządu Ukraińskiej SRRPrzesiedlenia Łemków w wyniku układu między przedstawicielami PKWN i rządu Ukraińskiej SRR09.09.1944pl, ru
17PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
18Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšanaKomunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana18.05.1944en, lv, pl, ru
19Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,000Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Pēc nedēļas izvesti 230,00011.05.1944en, lv, pl, ru
20
UPA killed 100 Poles in Belz24.03.1944en, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas