Vēlīnie gājēji Harasa, Tilta un Patversmes ielas krustojumā Sarkandaugavā naktī bijuši neparastas satiksmes katastrofas aculiecinieki. Pa Harasa ielu no Mīlgrāvja puses lielā ātrumā traucies 13. līnijas tramvaja vagons 405, ko vadījis Jānis Sucharenko no Kuldīgas ielas 24. Gājēji ar bažām vērojuši, ka, tuvojoties Tilta ielai, pa kuru ielu dzelzceļa sliedes asā līkumā novirzās uz Sarkandaugavas pusi, un kur atrodas arī tramvaja pieturas vieta, tramvajs ātrumu nesamazina. Lielā ātruma dēļ vagons pagriezienā pēkšņi  izlēcis no sliedēm un dārdēdams traucies tālāk pa ielas bruģi. Zem vagona riteņiem tumsā šķīdušas spožas dzirksteles. Nobraucis apm. 30 metru, tramvajs ar lielu sparu iedrāzies Emmas Upmales adītavas skatlogā Patversmes ielā 2. Adītava iekārtota M. Goldberga divstāvu koka namā, kura apakšstāvu aizņem dažādi veikali, bet augšstāvu — dzīvokļi. Trieciens bijis tik stiprs, ka pilnīgi salauzti adītavas skatloga koka slēģi, izsisti stikli, ielauzta siena un durvis, un tramvaja vagona priekšējā platforma pa daļai atradusies adītavas telpā. Nama augšstāva iedzīvotājus, kas katastrofas brīdī jau gulējuši, lielais satricinājums un troksnis iztraucējis no miega. Kāda nama iedzīvotāja stāsta, ka pirmā acumirklī tai šķitis, ka notiek zemestrīce un nams sabrūk. Troksni dzirdējuši arī blakusnama iedzīvotāji. Nelaimes vietā drīz salasījies liels ziņkārīgo pūlis. Visiem par lielu brīnumu izrādījies, ka katastrofā nav cietis ne vien tramvaja vadītājs, bet sveikā palicis arī konduktors un 2 pasažieri.
Arī tramvaja vagonam saplīsusi tikai viena loga rūts. Notikuma vietā atsteigusies Rīgas pilsētas un brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Katastrofas vietu apskatīja arī Rīgas pilsētas galva R. Liepiņš, kas nejauši braucis garām. Tramvaja vagons bijis tik cieši iestrēdzis nama sienā, ka tā atbrīvošanai vajadzējis pielietot jaunās autokāpnes, kas apgādātas ar viņčošanas ierīcēm. Pēc divu stundu darba ugunsdzēsējiem izdevies tramvaja vagonu novietot atpakaļ uz sliedēm un tas turpinājis ceļu uz depo. Noskaidrojies, ka katastrofā vainojams tramvaja vagona vadītājs Sucharenko, kas bijis iereibis. Viņš, zinādams, ka Tilta un Harasa ielas krustojumā ielu dzelzceļa sliedes veido strauju līkumu, tomēr nav samazinājis vagona gaitu. Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju majors Sniķeris, kas arī bijis notikuma vietā, mums izteicās, ka šāda veida katastrofa Rīgā vēl līdz šim nav notikusi.

Ja tramvaja vagons būtu vadīts normālā ātrumā, tas pēc izlekšanas no sliedēm nevarētu vēl traukties uz priekšu 30 metrus. Vagona vadītājs Sucharenko arī nav bijis savu uzdevumu augstumos, jo, tramvajam izlecot no sliedēm, nav mēģinājis to nobremzēt. Katastrofā veikala skatlogā bojātas arī adītavas trīs adāmmašīnas un nodarīti zaudējumi par 2000 ls. Drīz pēc pirmās katastrofas tanī pašā vietā notikusi arī otra nelaime. Kāds tramvaju palīgvagons, kas arī atsteidzies katastrofas vietā, garāmbraucot skāris Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju izbīdāmās kāpnes, kas nedaudz  bojātas. Tramvaja vagonam saliekti kāpņu rokturi, šī sadursme notikusi nevērības dēļ. Ugunsdzēsēju kāpnes bijušas novietotas pārāk tuvu ielu dzelzceļa sliedēm Tilta un Harasa ielas stūrī. To tramvaja vadītājs nav ievērojis.

Avots: Jaunākās ziņas, 23.08.1937