Vecrīgā, Lielās ģildes telpās 376 balsīm tika dibināta kārtējā partija. Tās iniciators un galvenais iedvesmotājs ir bijušais Nacionālā teātra aktieris, arī neierasts Latvijas mediju vidē videoblogers, Artuss Kaimiņš. Spilgta persona, kurš varētu ārējas līdzības dēļ spēlēt seru Vinstonu Čērčilu bez grimēšanās. Laiks parādīja, ka viņam piedien pavisam citas lomas. Kādu beigu sākums.

http://kampiedervalsts.com/

Artusa ienākšana politikā bija spoža, un Reģionu partija vai t.s. Bondara partija pārvarēja 5% barjeru viennozīmīgi pateicoties Artusa spožajiem pirmsvēlēšanu uznācieniem, bet it īpaši, pēc Artusa neatkārtojamās diskusijas LTV raidījumā 1:1, kura toreizējā vadītāja Inga Spriņģe gandrīz vai netika pie vārda. Zināmās, poltikai tuvu stāvošās, aprindās noteikti izsauca stipru nervozitāti. 

Raidījums, kurā žurnālisti mēģina uzdot saviem viesiem neērtus jautājumus un kurš noteikti nav saucams 1:1, Kaimiņš ieradās ļoti sagatavojies un arī nekautrējās aktīvi pārtraukt raidījuma vadītāju Ingu Spriņģi, beigu beigās pārņemot raidījuma vadību. Jautājumu krustugunīs par vīra darbību, līdzekļu izlietojumu un savu algu nonāca arī pati Spriņģe, kura nespējoot tikt galā ar aktīvo viesi, beigās, tā arī nedodot atbildes, raidījumu slēdza pirms laika, fonā vēl skanot Kaimiņa balsij.

Artuss ātri (ne bez mediju un sociālo tīklu palīdzības) tikai kļuva par parlamenta ākstu un nelgu, kuru nevajadzētu ņemt galvā. Savukārt Artuss sākumā radīja šķietamību par vārda turēšanu un burtiskā nozīmē vēlētājus informēja par notiekošo Saeimā, visu un visus nemitīgi filmējot ar savu videokameru. Asi un negaidīti jautājumi jebkuram un jebkurā vietā bija un joprojām ir kaut kas nedzirdēts Latvijas politiskajā virtuvē. Jebkurā gadījumā, bieži vien nebija saprotams, ko Kaimiņš te dara un kāda ir viņa loma - ekscentrisks politiķis, nesaticīgs revolveržurnālists vai vienkārši uzmanību alkstošs provokators? 

Kā bija gaidāms, Artuss ātri vien nonāca konflikta situācijā ne tikai ar citu frakciju deputātiem, bet arī ar savējiem, kuri pārstāja aicināt Kaimiņu uz dažādām sarunām, kurās par kaut ko tika runāts un panākta vienošanās.

Salīdzinoši neilgā Kaimiņa atrašanās Saeimā ir atdzīvinājusi politisko dzīvi kaut vai ar nepastarpināto informācijas tiešumu. Tie, kuri kaut ko nesaprot vai nespēj izsekot ziņu lentām, regulāri saņem Artusa kaimiņa atreferējumus par notiekošo videoblogā "Suņu būda". 

Vēlāk gan izrādījās, ka asus jautājums viņš gatavs uzdot citiem, bet nekādā gadījumā ne pats sev.

Pirms partijas dibināšanas tika publicēts

Kopienas “Kam pieder Valsts?” manifests :

Satversmes pirmais pants definē Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku republiku. Mēs šobrīd redzam, ka republikas intereses netiek sargātas, jo tās ir pakārtotas Briseles prasībām un Maskavas spiedienam. Satversmes otrais pants nosaka, ka valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Mēs šobrīd redzam, ka valsti pārvalda augstprātīga valdība, pašpasludināta politiskā elite, kas pieņem lēmumus bez tautas vairākuma uzklausīšanas.

Mēs ticam, ka Latvijā brīvi cilvēki spēj izveidot pašpārvaldi, kuras vara balstās tautā, kura spēj sniegt piepildījumu cilvēku tiesībām dzīvot un strādāt, lai vidē ar vienlīdzīgiem noteikumiem brīvi veidotu savu, ģimenes un valsts pārticību.

Ja valdības rīcība neveicina šo mērķu sasniegšanu, tad cilvēkiem ir tiesības to mainīt. Šīs Latvijas tautas tiesības nosaka Satversme, par šo tiesību īstenošanu ir pašaizliedzīgi cīnījušās iepriekšējās paaudzes.

Patvaļa, izšķērdība, korupcija, neizlēmība un politisko ielikteņu kultūra ir sastopama visur: augstākajā ierēdniecībā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldē, Saeimā, pašvaldībās, valdībā un tiesu sistēmā, kas savos lēmumos bieži nostājas pret tautas gribu. Pašpasludinātā elite piesedz savējos un nekautrējoties izmanto valsts resursus, lai gūtu labumu.

Šādas politikas rezultātā no valsts ir izbraukuši vismaz 300 000 Latvijas iedzīvotāju. Cilvēku iespējas veidot labāku dzīvi bieži nav atkarīgas no talanta, spējām vai ieguldītā darba, bet gan pašpasludinātās elites labvēlības. Valstī zeļ korupcija, bet tās cilvēki slīgst parādos. Politisku iemeslu dēļ tiek uzturēta nacionālā spriedze, bez skaidrojuma tiek ieviestas dažādas ES direktīvas, valstī iebrauc bēgļi, Latvijas informatīvo telpu piesārņo propaganda.

Šādos apstākļos cilvēkiem nav iespējams realizēt savas Satversmē noteiktās tiesības, tiek apdraudēti tajā noteiktie mērķi un ideāli.

Mēs redzam, ka valsts pārvaldē nodokļu maksātāju intereses netiek ņemtas vērā. Līdz ar to tiek apdraudētas valsts intereses, kas ir nodokļu maksātāju kopīgās intereses. Ir skaidrs, ka pašpasludinātā elite savas privilēģijas labprātīgi neatdos. Tādēļ nodokļu maksātājiem ir jāpieprasa atklātība un nodokļu naudas izlietojuma lietderības skaidrojumi.

Mēs ticam, ka politiķim un ierēdnim ir jābūt profesionālam, taupīgam un pazemīgam. Tādēļ mēs aicinām vērtēt politiķu un ierēdņu rīcību, publiskojot informāciju par politiķu un ierēdņu augstprātību, izšķērdību un profesionālisma trūkumu.

Ierēdnim un politiķim nebūs zagt, nebūs izrādīt augstprātību un nebūs rīkoties neprofesionāli.

Mēs ticam, ka sabiedrībai ir nepieciešamas jaunas un labi atalgotas darba vietas, ko rada Latvijas uzņēmēji. Tādēļ mēs aicinām vērtēt politiķu un ierēdņu rīcību, publiskojot informāciju par lēmumiem, kuri apdraud uzņēmējdarbības attīstību, kas liedz cilvēkiem iespēju brīvi un godīgi veidot savu un ģimenes pārticību.

Ierēdnim un politiķim būs cienīt un atbalstīt tos, kuri maksā nodokļus.

Mēs ticam, ka katram ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un netraucētām iespējām īstenot savas ieceres un sapņus. Tādēļ mēs aicinām vērtēt politiķu un ierēdņu rīcību, publiskojot informāciju par nevienlīdzību saņemot medicīnas, izglītības un citus pakalpojumus, aicinām publiskot informāciju par politiskajiem ielikteņiem un tirgošanos ar ietekmi.

Ierēdnim un politiķim nebūs izmantot savu varu, lai gūtu priekšrocības un nepelnītu labumu sev, ģimenei un draugiem.

Mēs ticam, ka Latvijas Republikas valstiskā pastāvēšana un drošība ir Latvijas tautas labklājības un attīstības nepieciešams priekšnoteikums. Tādēļ mēs aicinām vērtēt politiķu un ierēdņu rīcību, publiskojot informāciju par tās ietekmi uz valsts drošību un latviešu valodas kā valsts valodas apdraudējumu.

Ierēdnim un politiķim būs kļūt par Latvijas patriotiem.

Kopienas atbalstītāju enerģija, idejas un sniegtā informācija tiks izmantota, lai panāktu :
(1) valsts pārvaldes kultūras maiņu;
(2) atbalstu uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu veidošanai;
(3) valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visiem.

Kopiena “Kam pieder valsts?” aicina pievienoties cilvēkus, kuri atbalsta mūsu vērtības par valsts pārvaldes darbību un mūsu sniegto Latvijas daudzo problēmu cēloņa aprakstu.

Kopienas tālākie mērķi ir 2016.gada 3.maijā izveidot politisko partiju, lai īstenotu politiku, kas veidojas ciešā sasaistē ar sabiedrību, kas aizstāv valstiskumu un cilvēku tiesības dzīvot un strādāt, lai vidē ar vienlīdzīgiem noteikumiem brīvi veidotu savu, ģimenes un valsts pārticību.

Nāciet talkā! Šī ir mūsu valsts un mūsu laiks! Neviens cits to mūsu vietā nedarīs!

Kurš gan neparakstītos zem iepriekšrakstītā?

Kā vēstīja mediji, 3.maijā Filharnonijā pulcējās ap 400 cilvēku, lai notariāli apliecinātu savu gatavību piedalīties Artusa partijā. Starp dibinātājiem ir divas zināmas personas - Ilmārs Poikāns (Neo) un Armands Kincs, kurš ir izdevis lielisku latviešu hiphopa albūmu Velniem.lv.

Kā bija gaidāms, aptaujātie politikas eksperti pareģo īsu mūžu jaunizveidotajai partijai, bet sociālie tīkli ir pārpilni ar ironiskām piezīmēm populistiskajam veidojumam. Kaimiņam Saeimā ir atvēlēta āksta (kas vienmēr ir bijis gudrības un ironijas simbols) loma, ko viņš ir sākotnēji nevainojami pildīja. Artuss savu izveidoto stirpo kārti nolēma sadalīt domubiedru grupai. Šobrīd ir pieteikums izveidot partiju, kura nosaukumā ir definējusi nopietnu jautājumu, uz kuru pagaidām nav nekāda cerība saņemt atbildi. Ir grūti iedomāties, ka cilvēki, kuri ir tikai neapmierināti, bet vēl nav izteikuši ( varbūt nav sadzirdēts) nevienu ideju par to, kā būtu jāpārveido valsts, likumi, politika - spēs izveidot stabilu un noturīgu politisku spēku.

Atbildi ir jāsniedz laikam.

Par kongresa norisi ir zināms no ziņu lentām, iekaitot kāda personāža uzstāšanos dzejā, Kāds cits - ziņoja, ka situācija jāmaina ar cietumu palīdzību. Objektīvas informācijas pagaidām nav un, iespējams, publicēšanai izvēlēti tieši šādas uzstāšanās, lai radītu konkrētu iespaidu par notikušo.

Par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Artuss Kaimiņš un partijas valdē lielākoties ievēlēti viņa atbalstītie kandidāti.

Partijas valdē tika ievēlēti Artuss Kaimiņš, Ilmārs Poikāns, Liene Eglāja, Uldis Neilands, Matīss Kaļāns, Armands Kincs, Marita Eisaka, Miks Vizbulis un Atis Zakatistovs.

Balsojumā par valdes locekļiem vislielāko atbalstu saņēma Poikāns - 343 balsis un Kaimiņš - 340 balsis.

KPV Ētikas komisijā ievēlēta Kaimiņa kā deputāta palīdze Saeimā Agnese Gabuža, Elīza Rozīte un Jānis Bramanis. Partijas statūtos norādīts, ka nepieciešamības gadījumā Ētikas komisija varēs lemt arī par disciplinārsoda - uzvedības uzlabošanas programmas jeb UUP - piemērošanu.

Revīzijas komisijā ievēlēti Dāvis Reinbergs, Edgars Zeltmanis un Nauris Greitēns.

Kaimiņš pirms balsojuma par valdes locekļiem norādīja, ka viņš balsos par deviņiem kandidātiem - maksimālo valdes locekļu skaitu. Balsošanas sākumā politiķis atgādināja, ka jāseko līdzi, par ko tiek balsots, jo viņam ar šiem cilvēkiem būs jāstrādā. Viņš, piemēram, mudināja izvērtēt savu rīcību balsojumā par "dzejnieku" jeb partijas biedru, kurš kandidēšanas runā savu redzējumu par stāvokli valstī izteica dzejā. Varēja nojaust, ka partijā būs jāievēro stipra disciplīna un uzvedības toni noteiks pats vadonis.   Kaimiņš uzrunā partijas biedriem pavēstīja, ka KPV noslēgšot sociālo līgumu starp nodokļu maksātājiem un valsti, paredzot, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības, savukārt ierēdņiem un amatpersonām ir pienākumi. Tādējādi tikšot otrādi apgriezta esošā situācija, viņš izteicās.   Jaunās partijas dibināšana ir "liela sākuma sastāvdaļa", teica Kaimiņš, kurš uzsvēra, ka neesot laimes lācis un viens nevar būt cīnītājs, tāpēc arī bija vajadzīga partijas dibināšana. Pārējiem būs jāseko viņam. "Tā ir baigā jauda, jūs varat apsveikt viens otru. Paldies!" viņš teica pēc balsojuma.

Diena novēroja, ka uz partijas dibināšanas kongresu ieradies arī parlamentārietis Ringolds Balodis, kurš 12. Saeimā ievēlēts no partijas No sirds Latvijai saraksta, taču nav tās biedrs. Balodim rokā ir KPV dibināšanas kongresa dalībnieka mandāts. Tomēr ieradies viesa statusā. Balsojumā par partijas dibināšanu viņš nepiedalījās.

Vēl uz KPV dibināšanas kongresu ieradušies vairāki cilvēki, kuri agrāk bijuši citu partiju biedri, piemēram, Ilmārs Briedis, kurš kādreiz pārstāvējis partijas Vienotība Bauskas nodaļu, ilggadējs Latvijas Zaļās partijas biedrs Valdis Felsbergs un citi.

Tāpat uz partijas dibināšanas kongresu ieradušies vairāki Lielbritānijā dzīvojošie latvieši. Zālē redzami vairāki cilvēki ar ceļa somām. KPV biroja vadītāja Lielbritānijā Inese Arhipova Dienai pastāstīja, ka uz partijas dibināšanas kongresu organizēti ieradušies septiņi cilvēki.

Lielās ģildes zāle bija pilna un ļaudis bija ieņēmuši vietas arī balkonā.

"Par cilvēcīgu Latviju" (līdz 2021. gada 1. februārim un no 27. marta līdz 4. jūnijam — KPV LV jeb "Kam pieder valsts?") ir 2016. gada 3. maijā izveidota centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija paziņoja 

• fiskālo konservatīvismu 
• nodokļu maksātāju tiesības, 
• sociāldemokrātiju
• par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, 
• par augstskolu apvienošanu, 
• par ministru skaita samazināšanu
• par koalīcijas padomes likvidēšanu.

Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā Karalistē — Grimsbi, Liverpūlē un Mančestrā.

Tā iekļuva 13. Saeimā, kura Lat vijas vēsturē pagaidām ir ierakstījusi ar savu lēto populismu, tiesību pamatprincipu ignoranci un politikas virtuvē saimniekojošiem visai dīvainiem personāžiem (ne tikai no Artusa partijas).

Partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11.

KPV LV izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija skandalozais advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan Aldis Gobzems, gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš bija tā sašupojuši gaisotni savā partijā, ka tika izmesti pāri bortam - un proti, izslēgti no frakcijas KPV LV. Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo intrigu, kašķu un visādu citādu nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu, bet 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās — 1,12% balsu.

2022. gada 27. aprīlī "Par cilvēcīgu Latviju" kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi, taču drīz LSDSP to pameta. "Apvienība Latvijai" piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās, taču saņēma tikai 0,33% vēlētāju atbalstu.

Aldis Gobzems nemitīgi solīja apvainoties un pamest valsti, caur sociāliem tīkliem nemitīgi atgādinot par sevi un paģērot, lai sabiedrība viņu aicina atpakaļ. Savukārt, Kaimiņš, skaļi slandalējoties ar apkārtējiem, pazuda no politiskās skatuves. Cik var noprast, pēc kādreiz talantīgā un daudzsološā aktiera Latvijas teātri arī nealkst, saprotot, ka kopā ar kolēģi jebkurā kolektīvā ienāks nesaskaņas un savstarpēju attiecību skaidrošana.

Vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas

2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām. Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās KPV LV ieguva tikai vienu mandātu Dobeles novadā.

Partijas šķelšanās

KPV LV un Neatkarīgie

Saeimas frakcija un pārstāvniecība valdībā

Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija, kā jau minēts, ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā.

No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret.

2019. gada 6. februārī ar pamatīgu politisku troksni no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems. 
29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa. 
30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde, bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 deputātus. 
2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.
2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja Ati Zakatistovu.

Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts Māris Možvillo, kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.

2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces. Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšanu no valdes un partijas.

Atis Zakatistovs devās individuālā politiskā peldējumā un izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu atkal uz 10 deputātiem, vienlaicīgi atgādinot demokrātijas deformāciju, pieļaujot ievēlētu deputātu klaiņošanu no partijas uz partiju, tādējādi piemānot vēlētājus, kuri viņiem ir devuši savas balsis. Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet Uzņēmumu reģistrs 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.

2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti Ievu Krapāni, taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. Ieva Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām". Principā, tas arī viss ko varam atcerēties par šīs ievēlētās deputātes darbību tautas labā. 

2021. gada 21. aprīlī, jūtot tuvojošos partijas grimšanu, no KPV LV izstājās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, atrodot patvērumu citur, tai pašā dienā uzrakstot iesniegumu par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, samazinot KPV LV pārstāvniecību valdībā uz diviem ministriem. 

26. aprīlī no Saeimas frakcijas izstājās Iveta Benhena-Bēkena.

Jau 12. maijā KPV LV frakcijas deputāti lēma par partijas interešu nodevēja Jāņa Vitenberga atsaukšanu no ekonomikas ministra amata. Ar četrām balsīm, tai skaitā, izšķirošo frakcijas vadītāja Māra Možvillo balsi, par, frakcija nolēma pieprasīt ministra atlaišanu. Pārējie četri Saeimas frakcijas deputāti (Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Janīna Kursīte, Ivars Puga), īsti nesaprotot notiekošo, nolēma labāk savlaicīgi pamest frakciju, atstājot tur vairs tikai 5 deputātus. 

Valdošā koalīcija, sajūtot iespēju, 2021.gada 2. jūnijā partiju KPV LV izslēdza no Krišjāņa Kariņa ministru kabinetu veidojošās koalīcijas, pārējām partijām draudzīgi vienojoties, ka pārdalīs KPV LV ministru amatus savā starpā. Pēc izslēgšanas no valdības, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča atgriezās Saeimas frakcijā.

2021. gada 12. augustā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un viņa brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens nolēma sākt patstāvīgu peldējumu politisko iespēju ūdeņos (Latvijas apstākļos saukt to par okeānu būtu dīvaini, bet tieši saukt par dīķi - necienīgi) un veidot jaunu partiju. Divās politiskās laulībās sastāvēt nedrīkst, tāpēc abi izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", atkārtoti atstājot Saeimas frakciju ar pieciem deputātiem (viņu domubiedrs Ēriks Pucens pameta partiju, taču palika tās Saeimas frakcijā).

2021. gada 7. septembrī "KPV LV" Saeimas frakcija savam kuģim kārtējo reizi pārkrāsoja bortu. Tagad tās nosaukums kļuva pieticīgāks, vienkārši "Neatkarīgie", taču pozicionējoties kā vairāku bijušo "KPV LV" deputātu, kuri šobrīd pārstāv dažādas partijas ("Par cilvēcīgu Latviju" un "Likums un kārtība"), apvienība. Nākamajā dienā frakcijai pievienojās Aldis Gobzems un Karina Sprūde. Savukārt Ēriks Pucens tajā pašā dienā pameta frakciju.

2022. gada 6. janvārī no partijas izstājās Ramona Petraviča, atstājot tikai Māri Možvillo kā vienīgo Saeimas deputātu, kurš ir gan "Par cilvēcīgu Latviju" partijas biedrs, gan "Neatkarīgo" frakcijas biedrs. Tādējādi partijas biedru rindās vairs nebija palicis neviens no 16 deputātiem, kas no tās saraksta tika sākotnēji ievēlēti 13. Saeimā. Var pieļaut, ka šādu "uzmetienu" vēlētāji pa 4 gadiem tomēr paspēj aizmirst.

Par pretlikumīgi iztērētiem līdzekļiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2022. gada janvārī uz gadu apturēja valsts finansējumu partijai.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, 2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi. Tika ziņots, ka partijā esot vairāk kā 650 biedru. Tomēr jau pēc nepilniem 2 mēnešiem un, proti, jūnijā projekts izjuka, jo LSDSP paziņoja par politiskās saderināšanas atsaukšanu un sēdās citās kamanās, paziņojot par jaunas apvienības izveidi ar Latvijas Zemnieku savienību uz Zaļo un zemnieku savienības bāzes. 

LSDSP vietu apvienībā ieņēma partija "Tēvzemes mantojums" (TM), taču tas apvienībai neļāva iekļūt Saeimā. Īsumā par TM - Tēvzemes mantojums (TM, agrāk Tautas mantojums, Tēvzemes savienība, Tēvzemes nacionālo spēku savienība un Daugava — Latvijai) ir 2000. gadā dibināta kreisa, nacionālistiska politiskā partija Latvijā. Partijas priekšsēdētājs ir Alfrēds Buls, priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Krūmiņš.2001. gadā TM Rīgas Domes vēlēšanās ieguva 0,47% balsu vienotā sarakstā ar Helsinki-86, "Mūsu zemi", Nacionālo savienību "Namejs" un Latvijas Vienības partiju. 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās TM piedalījās Sociāldemokrātu savienības sarakstā. 2005. gada Rīgas Domes vēlēšanās TM piedalījās partijas Latvijas Kalves sarakstā. Partijas priekšvēlēšanu kampaņa pirms vēlēšanām vismaz sākotnēji tika balstīta uz parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņipro-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam.