Ar 12.07.1920. gadā noslēgto Lietuvas — Krievijas miera līgumu Padomju Krievija atzina tās okupēto Viļņas apgabalu par piederīgu Lietuvai. Vēl viena Lietuvas-Polijas strīdus teritorija izveidojās, sadalot bijušo Suvalku guberņu.

Poļu—padomju kara laikā Polijas armija Pilsudska vadībā 1920. gada 16. augustā sāka pretuzbrukumu un septembrī ieņēma Baltkrievijas rietumu daļu.

8. oktobrī poļu ģenerālis Lucjans Žeļigovskis uzbruka Lietuvas armijas kontrolētajai teritorijai un ieņēma Viļņas apgabalu un arī vairākus Ilūkstes apriņķa pagastus Latvijā, 12. oktobrī pasludinot Viduslietuvas Republikas (Republika Litwy Środkowej) pagaidu valdības izveidi.

1920. gada 12. oktobrī Rīgas Melngalvju namā tika parakstīts pamiers starp Krieviju un Poliju.

Tā kā bija saņemta informācija, ka Polija gatavojas okupēt visu Lietuvu, tad Lietuvas-Polijas kara dēļ 14. oktobrī Latvijas Bruņotie spēki ieņēma pozīcijas gar Latvijas-Lietuvas robežu, brīdinot Poliju, ka aizstāvēs Lietuvas neatkarību.

1923. gadā Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz Viļņas apgabalu. Trīsdesmito gadu beigās Polija, piedraudot Lietuvai ar karu, panāca tās piekrišanu Viļņas apgabala okupācijai. Latvijas vicekonsuls Viļņas apgabalā bija Fēlikss Donass.