Šogad, lai mazinātu Dziesmu un deju svētku ietekmi uz vidi, svētku rīkotājiem sniegtas vairāk vispārīgas rekomendācijas, bet jau nākamajos svētkos, iespējams, tās būs fundamentālas izmaiņas, jo šogad pirmo reizi svētku radītā ietekme tiks arī izmērīta un ļaus izdarīt secinājumus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.

Vasaras festivāli Latvijā pulcē dažos desmitos tūkstošu mērāmu cilvēku skaitu, taču pasaulē mūzikas koncertus apmeklē pat miljoni. Domājams, ka ne vienam vien ir radušies jautājumi, – kas paliek pāri pēc fantastiskajām emocijām un lielās ballītes, ko piedzīvo tūkstoši apmeklētāju? Runa droši vien nav tikai par atkritumiem.

Rozītis atzina, ka Dziesmu svētku nedēļā, kad Rīgā pulcējas vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, ir jādomā, kā tradīcijas turpināt ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un sapratni, ka šī ietekme ir. 

"Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ, pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki.

Pasaules Dabas fonds ir padomdevējs šiem svētkiem, un mēs esam mēģinājuši, ko var ar šī brīža izpratni, ar šī brīža budžeta iespējām, ar labo gribu, ko var mainīt; tādas ikdienas lietas, ko saliekam. Domāju, ka pēc pieciem, 10, 15 gadiem tās būs jau fundamentālas izmaiņas ar konkrētām uzskaitēm," vērtēja Rozītis.

Galu galā Rīga ir izvirzījusi mērķi virzīties klimata neitralitātes virzienā. Ja netiks uzskaitīta un izvērtēta lielo svētku ietekme uz vidi, tad virzība uz tādu galvaspilsētu, kas būtu klimatam neitrāla, būs apgrūtināta. 

Runa nav tikai par atkritumiem

Šoreiz vēl tie ir tikai ieteikumi rīkotājiem un biznesa partneriem svētku radīšanā. Tālāk plānots izvērtēt, kāda bija šo Dziesmu svētku ietekme uz vidi, un sniegt ieteikumus izmaiņām, kā to mazināt. 

"Šī būs pirmā reize, kad Dziesmu un deju svētkiem tiks izmērīta ietekme. Tas ir vairāk par to, kā virzīsimies tālāk, kā izskatīsimies nākotnē," skaidroja Rozītis. 

Vides zinātnes doktors, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga skaidroja, ka lielo pasākumu ietekme uz vidi var izpausties dažādi – runa nav tikai par atkritumiem. Atkritumi patiesībā ir tikai neliela daļa no radītās ietekmes. 

"Viena no lietām, kas šāda veida pasākumiem rada lielāko ietekmi uz vidi un klimatu, ir dalībnieku un viesu pārvietošanās, kādā veidā viņi nonāk līdz pasākuma vietai. Tas varbūt daudziem cilvēkiem liekas pašsaprotami, ka mēs braucam, un mums tur jānokļūst, bet ir dažādi veidi, kā to darīt. Par to mēs jau daudz esam runājuši," atzina Brizga.

Tas galvenokārt nozīmē, ka uz liela mēroga pasākumiem nevajadzētu doties ar savu automašīnu, bet izmantot sabiedrisko transportu, velosipēdu vai iet kājām. 

"Lielākās ietekmes tādos klasiskos mūzikas festivālos nedaudz svārstās, bet ir starp 65 un 80% – tas ir transports. No astoņiem līdz 12% ir enerģijas patēriņš. Tas katrā [pētījumā] nedaudz atšķiras, bet tie ir kādi pieci, septiņi procenti – atkritumi," norādīja Rozītis. 

Ja domājam, kā padarīt svētkus klimatam draudzīgākus, ar laiku varbūt pat klimatneitrālus, ir jābūt skaidrām vadlīnijām jau pirms svētkiem un tās ir laikus jāpauž sabiedrībai, dalībniekiem, apmeklētājiem, lai var skaidri saprast nosacījumus, vērtēja Rozītis.

"Katrā ziņā ir ļoti nopietni, ko darīt, ja gribam [Dziesmu svētkus] nosaukt par klimata neitrāliem svētkiem. (nekad nav dzirdēts, ka Dziesmu svētkiem būtu bijis šāds mērķis, būt vērtētiem no šāda aspekta. Tad varētu sekot mediķu pētījums, kā šāds svētku maratons un dzīvošanas apstākļi ietekmē asinsspiedinu, gremošanu, ekonomistu pētījums - par ietekmi uz darba ražīgumu kolejktīvos, kuru darbinieki piedalās utt utjpr. Jebko var pētīt un meklēt ieganstus, lai kaut ko ierobežotu, noliegtu vai aizliegtu - Timenote.info replika)

Pasākumi domā par zaļāku rīkošanu

Gribētu teikt, ka šobrīd Latvijā ejam un virzāmies uz to, bet pasaulē ir dažādi mākslinieki, kas jau paziņojuši, ka mazinās ietekmi uz vidi. "Coldplay" ir laikam redzamākā grupa, kas paziņojusi, ka nepārtraukti mazinās savas ietekmes koncerttūrēs. Arī dažādi festivāli to ir paziņojuši. Latvija, – atklāti sakot, mēs neesam ne ar Dziesmu un deju svētkiem, ne ar kādu no festivāliem pat pirmajā simtniekā – ir pasaulē pasākumi, kuros ir divi, trīs miljoni apmeklētāju, ir Eiropā pasākumi, kur ir daudzi simti tūkstoši apmeklētāju, un tās ietekmes ir ļoti fundamentālas," secināja Rozītis. 

Zinātne saka, ka šie festivāli ir uztverami kā mākslīgās pilsētas, ka tie ir kā laboratorijas, kur var pēc būtības jau izspēlēt iespējamos scenārijus, kā nākotnē varētu virzīties klimata neitralitāte, viņš piebilda. 

Festivāls "Lampa", lai arī salīdzinoši neliels, šajā ziņā ir celmlauzis, uzskata šī festivāla producente Lelde Prūse.

"Savā esamībā "Lampa" par šiem jautājumiem ir domājusi jau no pirmā norises gada. Man gribētos sadalīt ilgtspējas jautājumus vairākās daļās, jo viens ir tas, ko piedzīvo apmeklētājs, bet otra lieta ir tā, kā pats festivāls tiek organizēts, būvēts, kādā veidā domājam par festivāla izveidošanu tā, lai tas patērētu pēc iespējas mazāk resursu. "Lampa" zināmā mērā ir ilgtspējas jautājumu pionieris. Mēs tieši no festivāla uzbūves viedokļa diezgan daudzus gadus jau lietojam un esam izveidojuši tādu kā "Lampas" scenogrāfijas sistēmu, izmantojot vienus un tos pašus materiālus, skatuves, noformējumu, kas katru gadu mazliet mainās vai tiek pārveidots. Gluži kā tādi "Lego" klucīši – tie katru gadu veido jaunu "Lampu", bet klucīši paliek tie paši," pieredzē dalījās Prūse. 

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā notiek no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
Svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.

Avots : lsm.lv