Pirmais Pasaules karš: starp Sabiedrotajiem un Osmaņu impēriju noslēgts Sevras līgums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
28Notikumu saraksts
Datums:
10.08.1920
Papildu lauki

Sevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, 1920. gada 10. augustā starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju. Līgumu parakstīja visu pušu valdību pārstāvji Francijas pilsētā Sevrā (Sèvres), bet jau pirms līguma ratifikācijas visām iesaistītajām valstīm nācās sanākt uz jaunu apspriedi, sakarā ar Turcijas neatkarības kara sākšanos. Šī kara rezultātā 1923. gadā Sevras līguma vietā tika noslēgts Lozannas miera līgums.

Atsevišķi Sabiedroto karaspēki bija okupējuši Konstantinopoli (sk. Konstantinopoles okupācija), kā arī citas Turcijas teritorijas un līgumu parakstīja četri Osmaņu valdības pārstāvji. Parakstītājiem nebija Osmaņu parlamenta pilnvarojuma, jo tam neļāva sanākt kopš pēdējās sesijas 1920. gada 12. februārī un to nenodeva ratifikācijai sultānam Mehmedam VI un tas netika publicēts oficiālajā laikrakstā Takvim-ı Vakayi

Līgums apkopoja noteikumus par Osmaņu impērijas sadalīšanu, saskaņā ar slepeniem līgumiem Sabiedroto starpā, kurus noslēdza 1920. gada aprīlī Sanremo konferencē.

Tuvie Austrumi

Saskaņā ar līgumu, bija paredzēts noteikt neatkarību Armēnijai un Hedžazas karalistei. Saskaņā ar III nodaļas 62.—64. pantu tika noteikts termiņš, kurā veicama tautas nobalsošana Kurdistānā par tās turpmāko statusu, iekļaujot to Osmaņu impērijas Mosulas sandžakā (provincē).

Britu impērija iegūtu Irākas un Palestīnas mandātus, kurus vēlāk saņēma Tautu savienība.

Francijai piešķīra Libānas un Sīrijas mandātus, kurus vēlāk arī saņēma Tautu savienība.

Anatolija

Grieķijas pakļautībā tika nodota lielākā Trāķijas un rietumu Anatolijas daļa, kā arī Izmiras ostas pilsēta.

Itālijai tika piešķirta Dodekanēzas sala un Rodu sala, kuras tā bija okupējusi jau 1911. gadā, kā arī atsevišķas dienvidu Anatolijas teritorijas.

Osmaņu impērija

Osmaņu impērijai tika noteikts karaspēka maksimālais izmērs: 50 tūkstoši karavīru, septiņi burinieki, seši torpēdu karakuģi un aizliegums izveidot gaisa karaspēku.

Par starptautiskām un demilitarizētām zonām noteica Bosfora šaurumu, Marmora jūru un Dardaneļu

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Sīrijas konflikts. Turcijas gaisa spēki pie Idlibas notriec Sīrijas lidmašīnu L-39. Vismaz viens no apkalpes locekļiem gājis bojāSīrijas konflikts. Turcijas gaisa spēki pie Idlibas notriec Sīrijas lidmašīnu L-39. Vismaz viens no apkalpes locekļiem gājis bojā03.03.2020lv
2Sīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriektoSīrijas konflikts. Turcijas F-16 notriekušas 2 Sīrijas SU-24 lidmašīnas pie Idlibas. Dienas beigās tika paziņots par 3. notriekto01.03.2020en, lv
3Sīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīriSīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīri27.02.2020lv
4Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas 19.06.2017lv, ru
5Atēnās noticis sprādziens bijušā Grieķijas premjerministra Lūkasa Papademosa auto. Politiķis ievainotsAtēnās noticis sprādziens bijušā Grieķijas premjerministra Lūkasa Papademosa auto. Politiķis ievainots25.05.2017en, lv
6
Petahtikvā, Telavivas pievārtē, kāds palestīnietis tirgū sarīkojis uzbrukumu, kurā ievainoti vismaz seši cilvēki09.02.2017lv
7Turcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainotiTurcijas pilsētā Kajseri netālu no universitātes ēkas nograndis sprādziens; 13 karavīri gājuši bojā un 48 ievainoti17.12.2016lv
82 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti2 sprādzienos Ankarā pretkara demonstrācijas laikā- vismaz 120 bojāgājušie, vairāk kā 516 ievainoti10.10.2015en, lv, pl, ru
9Vjetnamas kara beigasVjetnamas kara beigas30.04.1975lv, pl
10Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveideBermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide06.10.1919lv
11Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.Pirmais Pasaules karš. Vācu armija ieņem Jēkabpili.22.09.1917lv
12Ziemassvētku kaujasZiemassvētku kaujas05.01.1917en, lv
13Pirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kaujaPirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kauja18.12.1916lv
14Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujasPirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas17.09.1916lv
15
Pirmais Pasaules karš: Itālija pieteica karu Vācijai28.08.1916lv
16Sākās Jūlija kaujas pie ĶekavasSākās Jūlija kaujas pie Ķekavas16.07.1916lv
17Pirmais Pasaules karš. Ar Krievijas 1. armijas sagrāvi beidzas 1. Mazūru ezeru kaujasPirmais Pasaules karš. Ar Krievijas 1. armijas sagrāvi beidzas 1. Mazūru ezeru kaujas15.09.1914lv
18Pirmais Pasaules karš. Vācija sakauj Krievijas spēkus Austrumprūsijā pie Tannebergas. "Par caru" iet bojā daudzi tūkstoši latviešuPirmais Pasaules karš. Vācija sakauj Krievijas spēkus Austrumprūsijā pie Tannebergas. "Par caru" iet bojā daudzi tūkstoši latviešu30.08.1914en, lv, pl
19Pirmais Pasaules karš: Anglija piesaka karu VācijaiPirmais Pasaules karš: Anglija piesaka karu Vācijai04.08.1914en, lv
20Izveidota Federālo rezervju sistēmaIzveidota Federālo rezervju sistēma23.12.1913en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas