Beidzoties pašvaldību vēlēšanām, kas notika 3.jūnijā, atsevišķi censoņas jau sapratuši, ka jāsāk soļot pretī Saeimai, kamēr darbošanos neierobežo laiks, kad lprecīzi jāsāk atskaitīties par reklāmas tēriņiem.

Īsi pirms vēlēšanām tika pieteikta grāmata "Bailes", kur meistarīgi savīta visneiedomājamākā izdoma (kuru aizvietojot ar neizdomātiem notikumiem, izrādītos vēl baisāki par izdomu) un atsevišķi vairāk vai mazāk būtiski un sabiedrības dzīvi būtiski ietekmējoši fakti, no kuriem par dažiem zināja tikai pāris trīs personas.. Tas radīja intrigu un jautājumu, ja tās mistiskais autors Indriķis Latvietis, izmainīja savu varoņu vārdus, tai pašā laikā ļaujot nekļūdīgi atpazīt tos, par kuriem grāmatā ir runa. Iespējams, ka tā ir tāda īpaša izteiksmes forma, bet juridiski, ja kāds sadomātu tiesāties par godu un cieņu, autoriem nāktos grūti, jo aprakstītās personas ir atpazīstamas tieši un nepārprotami. Grāmatas galvenais sausais atlikums būtu par ilggadīgu pērkamu t.s. analītisko žurnālistiku un pasūtījuma raidījumiem, kā arī atsevišķiem drošības dienestu darbiniekiem, kuri piedalās grāmatā aprakstītajā sižetā. Tiesa, par dažiem noteikti varētu uzrakstīt ne tikai "Lielas bailes" vai pat "'Ārprāta bailes", un tad ir jautājums, kāpēc tas nav - vai nu nezin, vai nu .. ir cits iemesls. Atsevišķu personu portretējjuma prezitāte ir izcila un vērā ņemama.

 2017. gada 6.jūnijā Saeima apstiprināja amatā jauno KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Šai pašā dienā skandalozais vēl Jaunā laika vienvirziena taisnības ideoloģijas un izputējušās Patiesības ministrijas rupors "Ir" nopublicēja, pavadot ar masīvu troksni sabiedriskā telpā, viesnīcā Rīdzene noklausītās Aināra Šlessera un viņa apmeklējušo viesu sarunu atstāstijumu, uzsverot, ka sarunas esot 100% autentiskas. Akcents tika likts gan uz sarunu saturu par biznesa organizēšanu Rīgas tirdzniecības ostā, gan izteiksmes formu, kas dāsni bija piesātināta ar necenzētiem lamu vārdiem krievu valodā. Par šādu sarunu esamību sabiedrībai bija zināms jau pirms 7-8 gadiem, kad ar milzīgu patosu galvenā un vienīgā korupcijas apkarōtāja Juta Strīķe piepildīja TV ekrānus ar monumentāliem apgalvojumiem - Latvijā ir atrasti oligarhi, tie tiks nīdēti, jo tagad ir tik daudz pierādījumu, ka lieta noteikti būs tiesā, 42 kratīšanās ir izņemti neapstrīdami pierādījumi. Viss, noteikti būs tiesa!  Ar jauniem paziņojumiem par citiem tikpat "vērienīgiem" notikumiem, gan skandāliem biroja iekšienē ar gadiem par šiem solījumiem sabiedrība pamazām aizmirsa. Taču tajā laikā, attiecīgi pasniedzot materiālus valsts prezidentam, nopietni tika runāts par to, ka "oligarhi" sagrābuši varu un apdraud valsts drošību un pastāvēšanu. Personām, kuras nezin, kā operatīvie dienesti māk manipulēt ar diskrētu, citiem nepieejamu un līdz ar to nepārbaudāmu informāciju, tika uzzīmētā baisa aina, kas cita starpā īpalīdzēja pieņemt arī lēmumu Nr. 2.

Nemitīgi kurbulētās Rīdzenes sarunas radījušas virkni diskusiju, interviju. Tēmai neļauj norimt. Notika nepieredzētais līdz šim, jo Ģenerālprokuratūra sabiedrībai sniedza izvērstu un juridiski pamatotu skaidrojumu,kāpēc šī lieta KNABā ir izbeigta. Izmantojot cilvēku sašutumu par notiekoši, ar pamatīgu spiedienu sociālos tīklos, nemitīgi uzkurinot kaislības ap un nenotikušo lietu, prokurora skaidrojums tiek padarīts par neesošu vai nepatiesu. Esot jātic Nellijai Ločmelei ( izdevuma "IR" galvenai redaktorei), kura ticot šīm sarunām, tāpēc tās ir īstas. Tiesa, joprojām nav skaidrs, kāpēc šis skandāls parādījās tieši šajā laikā. Skaidrs, ka tas noticies steigā, ko apliecināja pati Nellija Ločmele, atbildot uz žurnālista Jura Paidera jautājumu, kāpēc pirms dubļu uzliešanas uz kolēģiem no Latvijas TV - Madarai Līcītei un Gundaram Bojāram, netika uzdots neviens jautājums viņiem pašiem: - neesot bijis laiks. Jājautā, kas vai kurš ir tas, kurš Nelliju Ločmeli tā steidzina? Kāda procesa sastāvdaļa bija šī publikācija, un kāpēc viņa neiekļāvās laika grafikā?

2017. gada 13. jūlijā agri no rīta jauna poltiska grupa, kura arī sev vēlas vietu politikā - "Progresīvie" organizēja piketu pie Ģenerālprokuratūras, pieprasot Ērika Kalnmeijera atkāpšanos. Jāatzīst, ka tika izvēlēts labs brīdis sevi pieteikt un kļūt pamanāmiem. Iespējams, ka ir kāds aizkadra režisors, kurš šai grupai arī ir atvēlējis kādu vietu politikā - kādas partijas rindās. Piketā piedalījās 50-100 personu. Kā liecina ieraksti sociālos tīklos, tad starp piketētājiem manīts ir zināmais Roberts Putnis, kurš savulaik bija starp protestētājiem pret Valdi Zatleru, kā arī viens no Praida organizētājiem, Mozaīkas līderiem un  pretkorupcijas pētniecības organizācijas "Delna" novešanai līdz finanšu krīzei.

Vakarpusē jau nedaudz daudzskaitlīgāk (ap 300 cilvēku) notika vēl viens pikets - Srīķe un domubiedri devās protestēt pie prezidenta pils par nekvalitatīvi izmeklēto lietu, kura bija viņas lietvedībā teju 6 gadus. Vainīgi ir visi citi. ZInot, ka uz spožu iznācienu no prezidenta puses nav ko cerēt, izrādās - trāpīts ir nekļūdīgi. Līdera uznāciens ir neveiksmīgs. Viņš gan mēģināja pateikt, ka mērķis ir stipra un tiesiska valsts, kurā visas amatpersonas strādā valsts interesēs. Tiesiskums ir jāievēro ne tikai situācijās, kad tas ir izdevīgi un ērti, bet arī tad, kad gribas kādu ļoti ātri sodīt, uzsvēra Valsts prezidents. Bet, tas nebija tas, ko pūlis gribēja dzirdēt. Un vienkārši nenoticēja.

Tikmēr paralēli ir atnākušas divas ziņas, kas arī varētu neiepriecināt publiku. KHL vadība no Maskavas pieprasījusi atstādināt no hokeja spēļu komentēšanas Armandu Puči, bet rīta pusē Nekropole.info saņēma ziņu, ka rēķinus ar dzīvi noslēdzis, Jaunā laika "noēstais" talantīgais "zelta roku" ķirurgs un arī skujkoku pazinējs Āris Auders.

Ārā jorpjām līst.