.Iznāk Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes ( kādreiz - Jančevska) kopdarbs "Viltvārdis" par Latvijas valsts Prezidentu Egilu Levitu. Izdevniecība Mantojums.

Grāmatai bija organizēta laba pirmspublikācijas reklāmas kampaņa portālos Pietiek.com un Puaro.lv, tai "piepalīdzēja" gan tie, kuri mēģināja kavēt grāmatas iznākšanu, gan daudzskaitlīgā interneta "aktīvistu" saimes tā daļa, kura ar nepacietību gaida un uzņem jebkuru skandalozu vai kādu zināmu personu diskreditējošu ziņu parādīšanos. Mārketings izdevies un grāmata atrodas pārdošanas-top pirmajās vietās.

Kā vēsta grāmatas autori, šī grāmata veltīta pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un sākas ar vārdiem: „Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi.”

„Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem. Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.

Šī grāmata lasītājiem pastāstīs par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par… un tā tālāk, un tā tālāk.

Uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.

„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.

„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čehu māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja, mormoņu baznīcas datubāzēm un vēsturnieces Līgas Lapas personiskā arhīva.

RSU profesore un politoloģe Ilga Kreituse paudusi viedokli

 Cena -

• Jāņa Rozes Grāmatnīcā - 12.50 eiro
• Valters un Rapa - 13.49 eiro

Ir izveidota I-neta vietne - www.viltvardis.com, kur ir arī autoru vēstījums lasītājiem :

Notiks improvizēts brīfings par jauno grāmatu “Viltvārdis” un tikšanās ar lasītājiem, nav izslēgta iespēja tikt pie galvenā varoņa autogrāfa

Šonedēļ grāmatnīcās ir nonākusi apgāda „Mantojums” izdotā L. Lapsas un K. Bormanes grāmata „Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā valsts prezidenta biogrāfijas slēptajām lappusēm – „skeletiem Egila Levita skapjos”, kā minēts grāmatas ievadā.

Nekādas preses konferences vai grāmatas atvēršanas svētki nav paredzēti, taču 8. jūlijā grāmatas autori ir iecerējuši doties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai nodotu tai ar likumu pienākošos „Viltvārža” eksemplārus.

Brīnumainā kārtā ir sagadījies tā, ka tieši 8. jūlijā aprit gads kopš „Viltvārža” galvenā varoņa stāšanās valsts prezidenta amatā, un Egila Levita kanceleja ir paziņojusi, ka tieši šajā dienā pulksten 11 arī viņš gatavojoties doties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai tur „simboliski sagaidītu pirmo gadadienu kopš stāšanās augstajā amatā”.

Ņemot vērā šo neikdienišķo un jauko sagadīšanos, „Viltvārža” autori un izdevēji 8. jūlijā pulksten 10.45 rīko improvizētu mikroskopisku brīfingu uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kāpnēm.

Būs iespējams uzdot interesējošos jautājumus par jauno grāmatu un tās saturu, tikt arī pie kāda „Viltvārža” eksemplāra, līksmā gaisotnē sagaidīt ierodamies „jubilāru” – grāmatas galveno varoni un varbūt pat mēģināt tikt pie viņa autogrāfa vai vismaz nofotografēties ar „viltvārdi” uz jaunās grāmatas fona. Ļoti cerams, ka Egila Levita iecienītie lidojošie šķīvīši pasākuma gaitai netraucēs.

Laipni tiek gaidīti visi, izņemot Latvijas valstij piederošo un tās kontrolēto „sabiedrisko” mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas radio un lsm.lv pārstāvjus.

Tā kā „Viltvārdis” jau aizvadītās nedēļas beigās paspēja kļūt par pirktāko grāmatu Latvijā un grāmatas pirmā tirāža strauji iet uz beigām, pirmajiem simt cilvēkiem, kas būs vēlējušies ierasties uz šo pasākumu, būs iespēja pieteikties uz vienu grāmatas „Viltvārdis” papildtirāžas eksemplāru par īpašu cenu – 10 eiro (ieskaitot pasta izdevumus Latvijā). Kā zināms, grāmatnīcās grāmata „Viltvārdis” ar tirdzniecības uzcenojumu maksā vairāk nekā 12 eiro.

Kā zināms, pats Egils Levits vēl pirms iepazīšanās ar „Viltvārža” saturu preses konferencē jauniznākušo grāmatu ir salīdzinājis ar sacerējumiem par lidojošajiem šķīvīšiem un plakano Zemi, norādot, ka viņš centīšoties ievērot „informatīvo higiēnu” un grāmatu mēģināšot ignorēt.

Līdz šim šī ignorēšana ir izpaudusies tā, ka pašreizējā valsts prezidenta pilnvarojumā viņa kancelejas vadītājs, bijušais padomju tautas tiesnesis Andris Teikmanis ir liedzis iespēju iepazīties ar Egila Levita izglītības un pilsonības dokumentiem, jo sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar prezidenta intervijām, kā arī mēģinājis liegt pieeju arhīvu materiāliem un pat piedraudējis ar kriminālprocesu par šādas informācijas iegūšanu un publicēšanu.

Šie mēģinājumi gan nav vainagojušies panākumiem, - uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata jaunā grāmata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.

„Mums ir valsts vadītājs – viltvārdis. Cilvēks, kurš uzdodas par citu. Cilvēks, kurš sabiedrībai melo apzināti, ciniski un nekaunīgi. Viņš melo par savu pilsonību. Viņš melo par saviem vecākiem. Viņš melo par saviem vecvecākiem. Viņš melo pat par saviem vecvecvecākiem.

Kāpēc Egils Levits melo? Par ko vēl mums nezināmu viņš melo? Kā šādam patoloģiskam melim ir iedota pielaide valsts noslēpumiem? Un ko viņš ar šiem noslēpumiem dara? Atbildes uz šiem jautājumiem var satricināt visu valsti,” – šādu „Viltvārža” satura raksturojumu sniedz grāmatas priekšvārds.

Šī grāmata lasītājiem stāsta par to, kā pašreizējais valsts prezidents kā klasisks viltvārdis sev ir “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību, par... un tā tālāk, un tā tālāk.

„Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.

Grāmatas ievadā citēts arī pats Egils Levits: “Tas pieder pie paša pirmā soļa vēstures izvērtēšanā – pie patiesības noskaidrošanas. Demokrātiskā sabiedrībā pastāv morālā higiēna. Tu nevari dzīvot ar meliem! Tāpēc ir nepieciešams noskaidrot patiesību. (..) Ja kāds liedzas kā mazs puika, tas, protams, ir infantili, un šādus infantilus izturēšanās veidus mēs varam redzēt arī no pieaugušajiem politiķiem.”

„Viltvārdis” ir pirmā daļa autoru iecerētajam divsējumu pētījumam „Viltvārdis valstsgribis” ar apakšnosaukumu „Skeleti Egila Levita skapjos”. Domājams, ka otrā daļa ar nosaukumu „Valstsgribis” nāks klajā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

„Viltvārža” pirmais metiens ir 4000 eksemplāru. Grāmatas vāka autore ir talantīgā čehu māksliniece Terēza Kolarikova (Tereza Koláříková). Grāmatā izmantoti dokumenti un informācija no Latvijas Nacionālā arhīva (Tukuma zonālā Valsts arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva), Latvijas Kara muzeja un mormoņu baznīcas datubāzēm.

Lato Lapsa uzsvēra, ka bijuši daudzi šķēršļi grāmatas rakstīšanas gaitā un ar šādu pretspiedienu saskaras pirmo reizi. Viņš esot iepriekš rakstījis par Šleseru, Šķēli, Grūtupu, Lembergu, Karginu, taču neviens no viņiem nebija atļāvies nav viņam draudēt (šis esot jau 13. šāda žanra darbs), un proti, viņš ar Bormani jau ir saņēmuši no Prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstuli ar atgādinājumu par to, ka "prettiesiska personīgas informācijas iegūšana un publicēšana" Latvijā ir krimināli sodāma izdarība.

Pirms grāmatas izdošanas Lapsa esot vērsies pie Levita ar aicinājumu komentēt grāmatā uzrādītos faktus, bet prezidents esot to ignorējis. Autori ir apņēmības pilni izdot šai grāmatai otro daļu ar nosaukumu - "Valstsgribis". Kopā šīs grāmatas izveidos divsējumu "Skeleti Egila Levita skapjos".

RSU profesore un politoloģe Ilga Kreituse pauda viedokli, ka pret šo grāmatu neizturas kā pret sēnalu literatūru un labprāt dzirdētu paša prezidenta viedokli –  gan skaidrojumu par diplomu, kādu viņš ir ieguvis, gan par izglītību. Viņu ir izbrīnījusi prezidenta kancelejas vadītāja Teikmaņa vēstule par Levita kunga aizliegumu iepazīties ar saviem izglītības dokumentiem. Pašlaik paša prezidenta kancelejas nostādne pret [grāmatas “Viltvārdis” autoru] Lato Lapsu rada neveselīgu interesi un neveselīgas aizdomas un runas par prezidenta personību. Kreituse uzskata, ka Levitam vajadzētu norobežoties no cilvēkiem, kas grib padarīt viņu par kaut ko vairāk, nekā viņš ir bijis patiesībā, jo prezidentam tāpat ir pietiekami daudz reāli padarītu darbu, “lai šiem pielīdējiem pateiktu – pastāviet malā”. Profesore, kā allaž, savos izteikumos ir tieša un asa, nevisai glaimojoši vērtējot prezidenta komandas sastāvu. Vēl vairāk, norādot, ka  "prezidenta kancelejā ļoti lielu toni nosaka tie, kas 90-to gadu sākumā izkaroja sev vietu ne vienmēr [tik godīgi], kā gribētos.”

Pret grāmatu krasi iebildusi arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, kura grāmatas "Valstsgriba" svinīgajā atvēršanas pasākumā nodēvēja Egilu Levitu par Nācijas tēvu.

Portālā Pietiek.com, kāda no lasītājām Maruta Cīrule ( Stelmaka) ( 07.07.2020.) raksta ļoti asi par autoru: Riebums pret koprofīlu Lapsu tikai aug augumā, tāpat kā, visticamāk, viņa konts bankā. Ar šo netīro tualetes papīru viņš noteikti labi nopelnīs.

Kārlis Freibergs publiski norādījis, ka grāmatai ir "antisemītisks noformējums piedevām. Nožēlojami." Uz Lapsas publisku jautājumu: Tiešām būtu interesanti, ja Freiberga kungs paskaidrotu - kas tieši čehu mākslinieces veidotajā grāmatas noformējumā ir antisemītisks, tika sniegta arī izteiktā viedokļa skaidrojoša atbilde - Tiek kariķētas stereotipiskās fizionomiskās pazīmes, šai gadījumā izteikti mute un acis. Sejas izteiksme negatīva, tradicionāli tā ir ņirdzīga, nodevīga, viltīga. Līdzīgs piemērs no Kladderadatsch 1942.