«Об ответственности военнослужащих за сдачу в плен и оставление врагу оружия»

Pavēle paredz nāvessodu ("nošaujot uz vietas") personām, kuras padodas gūstā un arestu šādu personu ģimenēm. Kara apstākļos PSRS valdīja pārtikas kartīšu sistēma, un "nodevēju ģimenēm" bez aresta draudēja arī jebkādu sociālo pabalstu atņemšana.

Pat pilnīga ielenkuma gadījumā karaspēka daļām tika aizliegts padoties; karaspēka daļai bija jācenšas izlauzties no aplenkuma. Karavīriem bija tiesības nošaut komandierus, ja tie izvairītos no pavēles izpildes un mēģinātu padoties.

Pavēlē par "dezertieriem" tika pasludināti ģen. leitnants Kačalovs, kurš bija kritis, cenšoties izlauzties no aplenkuma, ģen. majori P. Poņedeļins un N. Kirilovs, kuri bija saņemti gūstā pirms šīs pavēles iznākšanas un daudzi citi. Vairums vecāko virsnieku (un to ģimenes) tika reabilitētas tikai pēc Staļina nāves. Traģikomiski, taču uz šīs pavēles pamata būtu bijis jāarestē un jērepresē arī pats Staļins, kura dēls nonāca vācu gūstā, (bija arī citi gadījumi) taču kā jau pie "kreiso populistu", tai skaitā komunistu valstī, likumi attiecībā uz to izdevējiem neattiecās.