"Tā noslīka" 
Vladimirs Putins,

***

Atomzemūdene veica kara mācības Barenca jūrā. Par spīti tam, ka notika mācības, zemūdene bija pilnā kaujas ekipējumā, tai skaitā bruņota ar atomieročiem (24 raķetēm).

Uz atomzemūdenes notika 2 sprādzieni. Pirmais sprādziens bija noticis 11:28:26, uzspāgstot mācību torpēdas dzinējam, otrais noticis 2 minūtes vēlāk, sprāgstot gāzu maisījumam, kas bija radušās, pirmā sprādziena rezultātā un munīcijai. Zemūdene, par spīti tam. ka tā bija tikai 8 gadus ekspluatācijā, torpēdu dzinējos izmantoja ūdeņraža peroksīdu (kādu citur pasaulē neizmanto jau 50 gadus), kuram detonējot vairākas zemēdenes sekcijas tika vienkārši saārdītas. Tikai pēc šīs katastrofas Krievijas flote atteicās no šādu torpēdu dzinēju tālākas izmantošanas.

Zemūdenei pārtraucot kontaktus ar pārējiem militāro mācību dalībniekiem tikai apmēram pēc 12 stundām tika paziņots par "avārijas situāciju" un sākti meklēšanas darbi. Jau nākamajā naktī zemūdenes korpuss tika atrasts. Visu laiku tika monitorēts radioaktīvais līmenis, taču nekāds piesārņojums netika konstatēts nedz no krievu, nedz ārvalstu speciālistu puses.

Vēlāk tika konstatēts, ka sprādzienu rezultātā uzreizi bojā gāja 23 apkalpes locekļi. Pretēji ārvalstu speciālistu piedāvātai tūlītējai glābšanas operācijai, Krievijas prezidents V. Putins vilcinājās, 5 dienas, nepārtrauktdams savu atvaļinājumu Sočos, līdz 17. augustam. Vēlāk viņš taisnojās, ka "Sočos viņam neesot tikpat labi sakari, kā Maskavā". Tā ir dīvaina mūsdienu tendence, it kā sargājot savu prestižu, atteikties no palīdzības, ko piedāvā citi. Līdzīgi tas notika Latvijā Zolitūdes katastrofas gadījumā, kad tieši politisku motīvu vadīti, politiķi pieņēma lēmumu no piedāvātas palīdzības atteikties.

Līdz 20. augustam krievi paši mēģināja veikt glābšanas darbus, taču, vainojot slikto redzamību, straumi u.c. apstākļus, tas viņiem neizdevās. 

20. augustā glābšanā beidzot atļāva iesaistīties 6 norvēģu glābējiem, kuri nepilnas dienas laikā izveidoja pieslēgumu zemūdenei, kā arī veica vairāju tehnisko lūku izgriešanas darbus, pēc kā krievu jūrnieki uzsāka slepeno dokumentu un bojāgājušo ķermeņu evakuāciju.

Pēc Rietumu speciālistu viedokļa glābšanas operācija būtu samērā vienkārša, jo zemūdene bija nogrimusi salīdzinoši sekli (108m), un pie tās varētu piekļūt ar samērā primitīvu glābšanas tehniku, kaut vai gaisa pievadei slēgtajam zemūdens sekcijām, kurās vēl bija dzīvi cilvēki. Kā liecināja krievu glābšanas operācijas vadība, ar zemūdens dzīvi palikušo apkalpi bija panākts "akustisks kontakts"

Pie viena no ekipāžas locekļiem pulkvežleitnanta  Dmitrija Kolesnikova atliekām atrada zīmīti ar 23 jūrnieku vārdiem, kuri bija pārdzīvojuši sprādzienus un patvērušies nebojātajā kuģa sekcijā pie dzinējtelpas un izdzīvojuši ilgāk, veltīgi gaidot palīdzību. Šie cilvēki bija vienkārši noslāpuši, jo gaisa attīrīšanas iekārtās bija iegājis jūras ūdens un tās sabojājis.

Vēlāk Krievija noslēdza līgumu ar holandiešu konsorciju, kurš izcēla  zemūdenes korpusu ar noslīkušo mirstīgajām atliekām. 

Uz žurrnālista Larija Kinga jautājumu Putinam, Krievijas prezidenta atbilde bija īsa: "Tā noslīka" («Она утонула»).

Bez oficiālās versijas, publisko attiecību speciālisti, tai skaitā, izmantojot ārvalstu (franču) žurnālistus, kā piem. Jean-Michel Carré, sāka izplatīt jau Putina laikā popularitāti atguvušo "amerikāņu" metodi, - ka krievu zemūdenei kļūdas pēc trāpījusi mācības novērojusī ASV atomzemūdene "Memphis", taču šīm jau ierasti murgainajām krievu baumām nav nekādu faktoloģisku apstiprinājumu.