Vašingtonā notiek divu prezidentu saruna - Tramps kopā ar Vensu un Zelenskis.

Saruna ir īpaša, jo notiek nevis aiz slēgtām durvīm, bet žurnālistu klātbūtnē. Jau, cik var noprast, no sākuma saspringti, kas pamazām pāriet paaugstinātos toņos. Zelenskis, ka ierasts, ir stingrs prasībās, viņam vajadzīga palīdzība, lai karotu līdz uzvarai. Trampam ir cits plāns. Viņš ir publiski paziņojis, ka karu izbeigs un uz šādu mērķi arī konsekventi virzās.

Zelenskim ir virkne pretenziju par to, kā pēc Trampa scenārija sākušās sarunas, vispirms bez Ukrainas klātbūtnes, tiekoties ar Krievijas delegāciju un ļaujot tai pamazām atgriezties pie sarunu galda. Pasaules inerce joprojām ved demokrātu sliedēs - palīdzēt Ukrainai tik daudz, lai tā netiktu sakauta, bet arī ne vairāk, lai nenodarītu būtisku kaitējumu Krievijai. 

Saruna nenotiek pēc diplomātiskās etiķetes, kad abas puses stīvi smaidot vai cietu seju pamīšus pauž savu viedokli. Te ir asa un principiāla saruna, kur oponenti viens otru pārtrauc, izsakās bez aplinkiem tieši un neievērojot faktiski nekādu pat sadzīvisku etiķeti. 

Zelenskis uzstāj uz palīdzības sniegšanas turpināšanu, Tramps - ir jānoslēdz pamiers. Pēdējam karš nav vajadzīgs, jo tā ir viņa pasludinātā pozīcija. Tramps, kā liela biznesa kings skaidri pasaka - Ukrainai kārtis vājas, jo frontē ir maz karavīru, tāpēc izredžu uzvarai maz vai nekādas, savukārt, ASV piedāvā imperatīvu miera plānu, kurš ir jāpieņem bez ierunām.

No Tv ieraksta redzams, ka ir brīdis, kad Zelenskis diskutē jau ar Vensu, bet Tramps nedaudz nogaida, līdz no jauna atkal iesaistās sarunās, paziņojot, ka Zelenskis ir nepateicīgs, ka viņš neilgi pirms vēlēšanām ir aktīvi piedalījies Kamalas pirmsvēlēšanu kampaņā, bet tik un tā ASV un Eiropa ir sniegusi palīdzību 350 miljardu ASV$ apjomā, no kuras lielākā daļa ir no Amerikas. Pirms tam ir arī izskanējušas Trampa komandas apvainojumi par aizdomām, ka par lielu daļu no šīs sniegtās palīdzības Ukraina nevar atskaitīties, kur un kā tā iztērēta.

Saruna ir nepieredzēti asa. Nenoliedzami, jebkurš Ukrainas atbalstītājs ir sajūsmā par Zelenska stāju, bet taisnības labad jāatzīmē tomēr, ka augstais viesis, pierodot pie visaptveroša Ukrainas atbalsta, nedaudz ir pārsteidzies, veidojot savu nostāju un uzvedību Baltajā namā. Te ir jauns un cits saimnieks, nav demokrāts, kuriem kara vešanas stāvoklis bija pieņemams. Trampam, kā līderim ar savu paaugstināto ego, ir vajadzīgs rezultāts, kuru tas iepriekš ir jau pasludinājis. 

Pasaules mediji, piemēram, CNN, BBC un Fox News, ir ziņojuši par bažām saistībā ar iespējamu korupciju un nepareizu rīcību ar Ukrainai sniegto starptautisko palīdzību. Šīs bažas izriet no Ukrainas vēsturiskajām problēmām ar korupciju un nesenajiem incidentiem, kas saistīti ar valsts amatpersonām.

Jānis Kažociņš: Latvijā ļoti zemas starptautisko notikumu vērotāju intelektuālās jaudas, liela daļa mediju un sociālie konti retranslē emocijas, nevis analīzi. Sabiedrība dzīvo aizspriedumu burbuļos.

CNN ziņoja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atlaidis vairākas augsta ranga amatpersonas saistībā ar korupcijas skandāliem, kas saistīti ar valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Šie soļi tiek interpretēti kā valdības mēģinājums demonstrēt stingru nostāju pret korupciju, īpaši laikā, kad valsts saņem ievērojamu starptautisko palīdzību.

BBC norādīja, ka lai gan ir bijuši atsevišķi korupcijas gadījumi, nav pierādījumu, kas liecinātu par plaša mēroga starptautiskās palīdzības izsaimniekošanu Ukrainā. Turklāt starptautiskie donori, piemēram, ASV un Eiropas Savienība, ir ieviesuši stingras uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, lai nodrošinātu, ka sniegtā palīdzība tiek izmantota paredzētajiem mērķiem.

Fox News ziņoja par ASV Pārstāvju palātas locekļu aicinājumiem veikt rūpīgāku uzraudzību pār Ukrainai sniegto palīdzību, ņemot vērā bažas par iespējamu līdzekļu nepareizu izmantošanu. Tomēr arī šeit tiek uzsvērts, ka līdz šim nav atklāti pierādījumi par sistemātisku starptautiskās palīdzības izsaimniekošanu.

Kopumā, lai gan pastāv bažas par korupciju un atsevišķi incidenti Ukrainā ir izraisījuši starptautisku uzmanību, nav konkrētu pierādījumu, kas liecinātu par plaša mēroga starptautiskās palīdzības pazušanu vai nespēju par to atskaitīties. Ukrainas valdība un starptautiskie partneri turpina strādāt pie uzraudzības mehānismu stiprināšanas, lai nodrošinātu palīdzības līdzekļu efektīvu un caurskatāmu izmantošanu.

Ir zināmi atsevišķi gadījumi, kuros Ukrainā tika atklāti pārkāpumi saistībā ar starptautisko palīdzību:

1. Aizsardzības ministrijas iepirkumu skandāls (2023. gada janvāris):

   • Notikums: Ukrainas Aizsardzības ministrija tika apsūdzēta par pārtikas preču iepirkšanu armijai par cenām, kas bija ievērojami augstākas nekā mazumtirdzniecības cenas.
   • Sekas: Aizsardzības ministra vietnieks Vjačeslavs Šapovalovs atkāpās no amata, lai "neapdraudētu ministrijas stabilitāti". Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka šādi gadījumi netiks pieļauti un tiks stingri sodīti.

2. Infrastruktūras ministrijas amatpersonas aizturēšana (2023. gada janvāris):

   • Notikums: Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) aizturēja Infrastruktūras ministrijas amatpersonu, kura tika apsūdzēta par 400 000 ASV dolāru piesavināšanos no līdzekļiem, kas bija paredzēti ģeneratoru iegādei.
   • Sekas: Šis gadījums izraisīja plašu rezonansi, jo ģeneratori bija būtiski valsts energoapgādes stabilizēšanai Krievijas uzbrukumu laikā.

3. Reģionālo gubernatoru un augsta līmeņa amatpersonu atlaišana (2023. gada janvāris):

   • Notikums: Prezidents Zelenskis atlaida vairākus reģionālos gubernatorus un augsta līmeņa amatpersonas saistībā ar korupcijas apsūdzībām un izmeklēšanām.
   • Sekas: Šīs darbības tika veiktas, lai demonstrētu valdības apņemšanos cīnīties pret korupciju un nodrošināt starptautiskās palīdzības līdzekļu caurskatāmu izmantošanu.

Šie gadījumi liecina par pastāvīgām problēmām ar korupciju Ukrainā, īpaši saistībā ar starptautiskās palīdzības līdzekļu izmantošanu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šie ir atsevišķi incidenti, un nav pierādījumu par sistemātisku vai plaša mēroga starptautiskās palīdzības izsaimniekošanu. Ukrainas valdība, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, turpina pastiprināt uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, lai novērstu šādus pārkāpumus nākotnē.

Paredzētās prezidentu pusdienas palikušas neskārtas.

Eiropas valstu līderi nekavējoties steidzas izteikt publisku atbalstu Zelenskim un Ukrainai, norakstot Trampu kā bezcerīgu Putina sabiedroto. Kaut kur klusi pēc viltus ziņas par Impīčmenta procedūras pieprasījuma Ukrainas parlamentā, klusi izskan viedoklis, ka Zelenski varētu nomainīt turpmākās sarunās Zalužnijs, un tad sarunu gaita, kā arī rezultāts būtu pavisam cits. Zelenskis nenoliedzami ir fenomenāla personība jaunāko laiku politiskajā vēsturē kā izcils kara laika prezidents, kurš, iespējams, miera sarunām nav un nespēj būt gatavs. 

Jebkurā gadījumā, sarunu rezultāts nav labs. Gaidītais miers nav iestājies. Pasaule ir gatava dzirdēt tikai vienu daļu patiesības, kuru līdz galam nezin neviens.

ASV Prezidenta paziņojums:

“We had a very meaningful meeting in the White House today. Much was learned that could never be understood without conversation under such fire and pressure. It’s amazing what comes out through emotion, and I have determined that President Zelenskyy is not ready for Peace if America is involved, because he feels our involvement gives him a big advantage in negotiations. I don’t want advantage, I want PEACE. He disrespected the United States of America in its cherished Oval Office. He can come back when he is ready for Peace.”

–President Donald J. Trump

Kad pūlī ir panika un viens otru mēģina pārkliegt, ir grūti saklausīt kādu citu viedokli. Arestovičs noteikti nav tas personāžs, kuram kādreiz akli varētu piekrist, bet tomēr arī viņa subjektīvi asā reakcija uz notikušo ir atgādinājums, ka taisnība maldās kaut kur pa vidu.  

Neviens par varoni nepiedzimst. Ir situācijas, kurās par tādu kļūst. Vai arī nekļūst. Zelenskis viennozīmīgi ir Varonis ar vislielāko burtu, unikāla personība, kurš pelna patiesu cieņu un paliekošu ierakstu vēsturē. Viņš saņēma (pieņēma) valsti kara apstākļos. Nenormāla atbildība. Viņa stāja un palīdzības aicinājumi uzrunāja pasauli. Te varētu taisīt pirmo atkāpi un runāt par šī atbalsta patiesumu. Vārdos un darbos.

Eiropa, protams, nekavējoties izteica atbalstu, sašutumu un solidaritāti ar Ukrainu, vienlaikus izteica arī bažas - bet Krievijai taču ir arī atomieroči. Šajā brīdī no sirds Ukrainai līdzi jūtošie pilsoņi pašorganizējās, sāka sūtīt humānās palīdzības kravas, naudas līdzekļus. Oficiālā līmenī pēc pirmā šoka sākās politiskās laipošanas manevri. Visu laiku izskatās, ES un ASV (vai otrādi) palīdzība bija dozēta kā žagariņu piemešana ugunskuram - lai mazliet kuras, bet arī lai nenodziest pavisam.   

Taču, ja apstākļi nemainās, Varonis-vadonis neviļus sāk kļūt par diktatoru. Un nevis tāpēc, ka nav izgājis likumā noteiktās ievēlēšanas procedūras vai pēkšņi kļūst par sliktu cilvēku, bet gan tāpēc, ka viņam nemitīgi ir jāpieņem kā Varonim "varoņa lēmumus. Ūn tas nenormāli spiež. Tuvākie draugi un atbalstītāji, kuri saskata kādas aplamības rīcībā, kļūst traucējoši un labākā gadījumā tiek aizbīdīti nostāk. Kritiskās domas deficīts nenoliedzami sāk ietekmēt pieņemto lēmumu kvalitāti. Notiekošo ne tikai rūpīgi vēro, bet arī analizē, saprot un uz to reaģē arī ienaidnieks un citi nedraugi, sākot piespēlēt situācijai, pamazām varoņa tēlu nievājot, kariķējot, padarot par uzurpatoru un politisku nelgu. Pat sākotnēji veidotais PR tēls mazā auguma, ņiprais, enerģijas un apņēmības pārpilnais un līdz šim tautā mīlēts līderis aiz muguras pamazām sāk sabirt uz esošā pjedestāla. Šobrīd izskatās, ka Zelenskis vairs nevar (neprot, nespēj, varbūt pat negrib) izkāpt no kara zābakiem. 

Lielās sarunās ir jābūt gataviem uz kompromisiem un jāprot iepriekš modelēt, saliekot akcentus uz svarīgo un mazāk svarīgo. Līdz šim  pasaulē pieņemtais vizuālais tēls izdevīgā brīdī tika pārvērsts par mīnusu - ierašanās uz sarunām, neievērojot ģērbšanās etiķeti. Sīks, bet iegansts, lai veidotu sarunas virzības vektoru.

Ir veca patiesība - karā pirmā krīt patiesība. Taisnība var būt katram sava, bet patiesība ir un paliek tikai viena. Sabiedriskā, Zelenski atbalstošā, doma spītīgi atbīda malā neērtos jautājumus. 

Vienu no tiem savā tiešajā un brutālāja runas manierē iegrūda sejā sarunu laikā arī Tramps. Dzīvā spēka trūkums Ukrainas armijas rindās. Karam sākoties liels skaits ukraiņu devās uz fronti aizstāvēt savu dzimteni. Tūkstošiem krita. Simti tūkstoši devās bēgļu gaitās. Joprojām ir jautājums ir tiem, kuri trīs gadus dubļos un asinīs cīnās par katru metru un tiem, kuri dārgos autiņos ir ērti iekārtojušies dažādās Eiropas valstīs. Un jo tālāk, jo labāk. Tas, izrādās, nav viņu karš. Pēdējā laikā ir nācies tikties ar daudziem, kuri ir pabijuši Ukrainā, frontes līnijas tiešā tuvumā. Pirmā problēma, par ko tiek stāstīts, ka trūkst jaunāko virsnieku komandējošā sastāva rindās. Liela daļa kritusi varoņu nāvē. Daudzi, tiekot uz pāris nedēļām atvaļinājumā, redzot, ka ir nospiedoši liela sabiedrības daļa kara neskārti mierīgi dzīvo, arvien uzstājīgāk uzdod cilvēciski saprotamu jautājumu - vai es gribu atgriezties tajā gaļasmašīnā? Kāpēc es, bet viņi nē? 

Kamēr spogulis rāda tikai tīkamo tēlu, var izlikties nemanām citas lietas.  Zelenskis kopš kara sākuma ir atbīdījis no amatiem virkni personu, kuras varēja uzskatīt par viņam uzticamiem komandas biedriem.  

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis dažādu iemeslu dēļ ir atbrīvojis no amata vairākas augsta ranga amatpersonas:

• 2023. gada septembrī Zelenskis atcēla no amata aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, norādot uz nepieciešamību pēc "jaunas pieejas" Aizsardzības ministrijā. Lai gan Rezņikovs netika tieši apsūdzēts korupcijā, medijos bija izskanējušas bažas par iespējamiem pārkāpumiem aizsardzības nozares iepirkumos. Šis lēmums tika uztverta kā atļaušanās ierunāties par korupciju augstākajos varas gaiteņos, bet piesardzīgi pasniegta, lai nedotu iespēju diskreditēt Ukrainu un mazinātu to personu ietekmi, kuras vēlējās samazināt atbalstu Ukrainai, izmantojot korupcijas apsūdzības kā argumentu. 

• Mikola Oleščuks – 2024. gada 30. augustā Zelenskis atcēla no amata Ukrainas Gaisa spēku komandieri Mikolu Oleščuku pēc iznīcinātāja F-16 avārijas, kurā gāja bojā pilots. Par Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītāju tika iecelts ģenerālleitnants Anatolijs Krivonožko.

• 2024.gada februārī Zelenskis atcēla no amata Ukrainas armijas virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zalužniju, ieceļot viņa vietā ģenerālpulkvedi Oleksandru Sirski. Šis lēmums radīja dažādas spekulācijas un neizpratni sabiedrībā, jo Zalužnijs bija plaši atzīts par savu lomu cīņā pret Krievijas iebrukumu. 

• Oleksijs Daņilovs – 2024. gada 26. martā Zelenskis negaidīti atbrīvoja no amata Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Oleksiju Daņilovu, neprecizējot iemeslus, viņa vietā iecelts - Oleksandrs Litvinenko, kurš iepriekš vadīja Ukrainas Ārējo izlūkdienestu.

• Valērijs Zalužnijs – 2024. gada martā Zelenskis nomainīja Ukrainas armijas virspavēlnieku Valēriju Zalužniju, aizsūtot viņu par Ukrainas vēstnieku Lielbritānijā. Šis solis pārsteidz daudzus un tika veikts pēc tam, kad Zalužnijs tika atstādināts no virspavēlnieka amata.

• 2024. gada septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis izdarīja izmaiņas valdības sastāvā, kura rezultātā no amata atkāpās ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņa vietā stājās Andrijs Sibiha, kurš iepriekš bija prezidenta biroja vadītāja vietnieks. 
  Papildus ārlietu ministram amatus atstāja arī citi augsta ranga amatpersonas, tostarp
  - stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins,
  - tieslietu ministrs Deniss Maļuska
  - vicepremjere Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina. 

• 2024. gada decembrī Zelenskis ieviesa sankcijas pret bijušo Gruzijas premjerministru Bidzinu Ivanišvili un dažiem Gruzijas valdības locekļiem, reaģējot uz pieaugošo spriedzi starp abām valstīm.

• Ir izskanējušas pamatotas bažas par iespējamu korupciju un ziedotās humānās un militārās palīdzības izsaimniekošanu Ukrainā, īpaši ņemot vērā valsts ilgstošo cīņu pret valsts pārvaldē esošo korupciju. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kas liecina par korupcijas problēmām saistībā ar palīdzības līdzekļiem. 2023. gada janvārī Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs aizturēja bijušo kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministra vietnieku Vasiļu Lozinski, kurš tika turēts aizdomās par kukuļņemšanu 400 000 ASV dolāru apmērā saistībā ar valsts iepirkumiem. 

Noteikti atsevišķi jāpiemin Volodimira Zelenska un bijušā prezidenta biroja padomnieka Oleksija Arestoviča īpašās attiecības. Sākumā viņa analītiskie ziņojumi bija viens no precīzākajiem avotiem par notiekošo Ukrainā. Ar laiku tās saasinājās, kļuva savstarpēji sarežģītas, un to pasliktināšanos veicinājuši vairāki faktori:

• Pretrunīgi izteikumi: 2023. gada janvārī Arestovičs izteica kļūdainu paziņojumu par Krievijas raķetes triecienu Dnipro pilsētā, norādot, ka raķeti esot notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, kas noveda pie traģēdijas. Šie izteikumi izraisīja plašu kritiku Preziidenta kancelejā , guva pretrunīgu vērtējumu sabiedrībā un medijos. Rezultātā Arestovičs iesniedza atlūgumu un atkāpās no amata.

• Politiskās ambīcijas: 2023. gada novembrī Arestovičs paziņoja par nodomu kandidēt Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Šis solis radīja spriedzi starp viņu un esošo prezidentu Zelenski - ar  šo soli Arestovičs kļuva par potenciālu politisko konkurentu. 

• Oleksijs Arestovičs ir asi kritizējis Volodimira Zelenska uzvedību sarunās ar Trampu.
  Arestovičs iepriekš ir arvien biežāk izsaka kritiku par dažādiem valdības lēmumiem un darbībām, norādot uz bažām par iespējamu autoritārisma pieaugumu Ukrainā. 
  Ir bijuši starptautiski komentāri par šo tēmu. Piemēram, žurnālists Takers Karlsons, kurš Eiropā un ASV demokrātu aprindās tika asi kritizēts par to, ka atļāvies interevēt Putinu, arī ir norādījis uz dažām prezidenta Zelenska darbībām, kas, viņaprāt, liecina par autoritārisma tendencēm, piemēram, politisko oponentu apspiešanu un mediju ierobežošanu.

  Nenoliedzami, ir svarīgi ņemt vērā, ka šādi apgalvojumi ir pretrunīgi, un daudzi uzskata, ka šie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu valsts drošību un stabilitāti, īpaši ņemot vērā karu ar Krieviju. Tāpēc viedokļi par prezidenta Zelenska rīcību un tās ietekmi uz demokrātijas principiem Ukrainā ir dažādi un atkarīgi no interpretācijas.

  Pēc atkāpšanās no Ukrainas prezidenta biroja padomnieka amata 2023. gada janvārī, Oleksijs Arestovičs turpināja aktīvi piedalīties publiskajā telpā, sniedzot intervijas un daloties ar savu analīzi par notikumiem Ukrainā.

• 2023. gada februārī Arestovičs intervijā pauda pārliecību, ka Krievijas plānotā ofensīva cietīs neveiksmi, norādot, ka Krievijas armija savu spēju virsotni sasniedza 2022. gada jūnijā, bet pašlaik tai trūkst resursu un apmācītu karavīru.

• 2023. gada augustā Arestovičs intervijā izteicās, ka nākotnē redz Ukrainu kā jaunu civilizāciju, kas būvēta uz jauniem principiem, uzsverot valsts attīstības potenciālu un spēju pārvarēt radušos zaudējumus un kaitējumu.

• Lai gan Arestovičs vairs neieņem oficiālu amatu, viņa analīzes un viedokļi turpina ietekmēt sabiedrisko domu Ukrainā un ārpus tās.

• 2024. gada decembrī, gaidot Donalda Trampa stāšanos amatā, gan Krievija, gan Ukraina cerēja uz iespējamu miera sarunu atsākšanu, lai risinātu turpināto karu. Tramps apgalvoja, ka viņš varētu izbeigt karu 24 stundu laikā, izmantojot "spēka caur mieru" pieeju. 

Viens no stabilākajiem Zelenska komandas cilvēkiem ir Mihailo Podoļaks - Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks, kurš ieņem šo amatu kopš 2020. gada aprīļa, konsultējot prezidentu informācijas politikas jautājumos un koordinējot komunikācijas stratēģijas:

• Podoļaks kontrolē prezidenta biroja informācijas politiku, nodrošinot saskaņotu un efektīvu komunikāciju ar sabiedrību un medijiem.

• Kā Pretkrīzes grupas vadītājs viņš ir atbildīgs par stratēģiju izstrādi un izpildes kontroli tās īstenošanā.

• Podoļaks aktīvi piedalās starptautiskajā komunikācijā, sniedzot intervijas un izklāstot Ukrainas valdības nostāju par aktuāliem notikumiem. Piemēram, viņš bija pilnvarots paust versiju par Krimas tilta uzspridzināšanu, norādot uz iespējamiem Krievijas mērķiem šajā incidentā.

• Podoļaks ir viena no redzamākajām un nozīmīgākajām personām Ukrainas prezidenta komandā.

Ukrainas politiskajā un ekonomiskajā ainavā nozīmīgu lomu spēlē vairāki ietekmīgi oligarhi, kā arī politiķi, piemēram, Jūlija Timošenko. Daži Ukrainas oligarhi ir snieguši finansiālu un materiālu atbalstu Ukrainas aizsardzības spēkiem, bet par to īpaši daudz runāts netiek. 

Ietekmīgākie Ukrainas oligarhi:

Petro Porošenko: Bijušais Ukrainas prezidents (2014–2019) un uzņēmējs, kurš darbojas pārtikas rūpniecībā un mediju sektorā. Nesen pret viņu tika vērstas sankcijas, ko apstiprināja pašreizējais prezidents Volodimirs Zelenskis, apsūdzot Porošenko par nacionālās drošības apdraudējumu.
Ukraine hits ex-president Poroshenko and other oligarchs with sanctions
Former Ukraine President Poroshenko says Kyiv imposed sanctions on him

Igors Kolomoiskis: Ietekmīgs uzņēmējs, bijušais PrivatBank līdzīpašnieks, kurš ir bijis saistīts ar finanšu noziegumiem un kuru ASV ir iekļāvusi sankciju sarakstā. Par to vēstīja Financial Times.

Viktors Medvedčuks: Politiķis un uzņēmējs, kurš tiek uzskatīts par tuvu saistītu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš ir apsūdzēts par valsts nodevību. Arī par to rakstīja Financial Times.

Atriežoties pie sarunām Baltajā namā. Otra bīstamā un ļoti jūtīgā tēma, kuru bija sācis cilāt Tramps - korupcija un nespēja atskaitīties par humānās un militārās palīdzības izlietojumu. Iespējams, apriori viņam ir negatīva subjektīva attieksme pret Zelenski šī iemesla dēļ. It kā ir bijusi noruna, ka Zelenskis ieradīsies ar dosjē, bet tas izpalika.

Sarunas nobruka, jo augstais viesis savlaicīgi nemainīja savu runas paģērošo toni un uzsākot strīdēties par nebūtisko, pazaudējot galveno - kāpēc viņš ir atbaucis un kāds ir virsuzdevums

Bija izvēle - darījums ar lielmēroga biznesa haizivi vai vārdos ietērpts "miera" spēles atbalsts līdz pēdējam, kas faktiski ir mēreni uzturēts ilgstošs karš (milzīgs militārs bizness).

Eiropa nav gatava politiskajam staršinam armijas ģērbtuvēs. SPA apstākļus nomainījis brutāls staršina, kurš ar auksta ūdens spaini modina uz rīcību. Pagaidām gulošai Eiropai alternatīvas nav. Turpinot muļļāties ierastajā politiskajā retorikā Kaja Kallasa ar savu prātuļošanu par to, ja Eiropa nav gatava uzvarēt Krieviju, kā viņa uzvarēs Ķīnu, ir idevusi netiešu atbildi, kāpēc nopietnās mošanās sarunās Baltija palikusi aiz durvīm.