Nacionālais teātris atkal pārsteidz ar iestudētu mūziklu par latviešu new wave grupu "Jumprava".  

Šī grupa priekš manis vienmēr ir bijusi latviešu Alphaville, citiem Depeshe Mode, kas ir devusi iespēju mums klausīties lielisku jaunā viļņa mūziku.

Uz skatuves ir iespējams redzēt pirms un pēc Atmodas notikumus, tiek pieminēti laikabiedri, tai skaitā, ne tikai Jumpravas esošie un bijušie dalībnieki - Aigars Grāveris, Aigars Grauba, Ainārs Ašmanis, Aigars Krēsla, Ingus Ulmanis, bet arī Ritvars Dižkačs, Igors Linga, Uģis Rūķītis, Bruno Birmanis, Klāss Vāvere u.c.

Īsi par grupas vēsturi

Grupu 1984. gada aprīlī izveidoja  grupas "Opus" skaņu režisors Edmunds Žazerskis un grupas "Zodiaks"  bijušais basists Ainārs Ašmanis, kā arī Māris Jurjāns, Ainars Vilde un Antonija Breidaka, bet vasarā tai pievienojās Hermanis Kaminskis, Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Aigars Grāvers.

Tajā pašā gadā Jumpravu atstāja Vilde un Breidaka.

Grupa izpelnījās popularitāti visā Latvijā ar savām dziesmām "Par rozēm" un "Mākonis", tās abas iekļuva "Mikrofona" aptaujas '85 populārāko dziesmu desmitniekā.

1986. gadā grupu atstāja Jurjāns un Kaminskis, bet tai pievienojās Aigars Krēsla un Aigars Grauba. Abi pieteica sevi arī kā dziesmu autorus, tāpēc grupā pamazām brieda radoša krīze.

1986. gadā rodas hiti "Prom no pilsētas" un "N—tā pietura".

1987. gadā grupu atstāja vokālists Ingus Ulmanis un ģitārists Aigars Voitišķis, abi kopā izveidojot grupu Lādezers.

1987—1992

Atlikušos grupas dalībniekus valdzina elektroniskā mūzika, tādēļ turpmāk grupa bieži tika salīdzināta ar angļu grupu Depeche Mode. Sākas nozīmīgākais un slavenākais grupas darbības posms, skanējums kļūst dinamiskāks, daudzās dziesmās izmantoti A. Grāvera domubiedra Ritvara Dižkača teksti. Panākumus gūst Aigara Graubas dziesmas "Tālu aizgāja" un "Ziemeļmeita", tiek izdotas divas grupas skaņuplates. Tomēr 1989. gada sākumā grupu atstāja arī Aigars Grauba.

1990. un 1991. gadā grupa uzvar prestižajā Mikrofona dziesmu aptaujā ar dziesmām "Baltā" un "Peldētājs".

1992. gadā tika pārtraukta grupas darbība.

Populārākās Jumpravas pirmā darbības posma dziesmas bija "Ziemeļmeita", "Vēlreiz", "Prom no pilsētas", "Tālu aizgāja" un "Šeit lejā".

Deviņdesmito gadu vidū, grupai aktīvi nedarbojoties, tika izdotas vairākas Jumpravas labāko dziesmu izlases — "Jumprava I-II-III-IV" četrās kasetēs, kā arī divi kompaktdiski "Jumprava 84—87" un "Jumprava 88—90".

1997. gadā Jumpravas darbību atjaunoja Aigars Grauba, Aigars Grāvers, Aigars Krēsla un Ainārs Ašmanis, un līdz šim grupas sastāvs nav mainījies.

1998. gadā tika izdots pirmais grupas albums pēc darbības atjaunošanas "Laika atšķirību romance", no kura pazīstamākās dziesmas bija "Lēna upe", "Ēna" un "Auto '98". Šajā albumā grupa sadarbojās ar Nataradžu, kurš sarakstīja vairāku dziesmu vārdus. Nākamajā gadā klajā nāca kārtējais labāko dziesmu apkopojums "Labāko dziesmu izlase". 

1999. gadā grupa ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 2001. gadā Jumprava izdeva savu nākamo albumu "Trajektorija", kura populārākajām dziesmām "Nedaudz par viņu" un "Ringā" tika uzņemti arī videoklipi. Dziesma "Baiga vasara" bija tituldziesma tāda paša nosaukuma filmā, kuras režisors bija grupas dalībnieks Aigars Grauba.

Vēl pēc 4 gadiem 2005. gadā klajā nāca nākamais Jumpravas albums "Inkarmo", kurā dažas dziesmas sarakstīja arī Rolands Ūdris. Radiostaciju apritēs nonāca albuma dziesmas "Liekos dīvains", "Inkarmo", "Vārdi" un "Laimīgs". Dziesmām "Stacijā" un "Kailass" tika uzņemti arī videoklipi.

2005. gadā tika izdots turpinājums 1999. gadā izdotajai labāko dziesmu izlasei — "Labāko dziesmu izlase II daļa (1984—1990)". Nākamajā gadā šīs abas izlases tika savienotas un izdotas kopā "Labāko dziesmu dubultizlasē: Dzīvo silti".

Pēc vairāku gadu pārtraukuma grupa 2012. gada 6. jūlijā sniedza koncertu Ikšķilē. 2013. gada 3. augustā Jumprava uzstājās festivālā "LABADABA 2013", Līgatnes pagasta Ratniekos.

Par grupas vēsturi sarakstījusi grāmatu Daiga Mavērsīte.

2014.gadā notiek grupas 30 gadu pastāvēšanas tūre pa Latviju.

6. jūnijā grupa sniedza koncertu Daugavpils pilsētas svētkos, kur uzstājās ar īpašu programmu sākotnējā sastāvā – Aigaram Grāveram, Aigaram Krēslam, Aigaram Graubam un Ainaram Ašmanim pievienojās Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis.

Grupas sākotnējā sastāva atjaunošana ir īpašs gadījums un tādā grupa uzstāsies tikai trīs pilsētas svētku koncertos. «No tēvu zemes» koncerti - Jumpravā 19. jūlijā un Ventspilī 2. augustā. Šeit - pievienots koncerta ieraksts Ventspilī.

Diskogrāfija

Studijas albumi

• "No tēvu zemes" (1985) (Neizdots)
• "Jumprava" (1988)
• "Pilsēta" (1989)
• "Laika atšķirību romance" (1998)
• "Trajektorija" (2001)
• "Inkarmo" (2005)
• "Laiks runā" (2014)

Izlases

• "Jumprava I-II-III-IV" (1994)
• "Jumprava 84—87" (1995)
• "Jumprava 88—90" (1996)
• "Labāko dziesmu izlase" (1999)
• "Labāko dziesmu izlase II daļa (1984—1990)" (2005)
• "Labāko dziesmu dubultizlase: Dzīvo silti!" (2006)

Ļoti daudziem noteikti ir atmiņas par un ap šo grupu, ar kurām aicinām dalīties Atmiņu sadaļā - tā ir un paliek mūsu vēsture.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem No Nacionālā Teātra

2019. gada  8. maijā

Nacionālajā teātrī 9. maijā pirmizrādi piedzīvos stāsts par grupu ”Jumprava” “Zem diviem karogiem”    

9. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Baloža uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts “Zem diviem karogiem” Valtera Sīļa režijā.  

Ir paaudze, kas atpazīst grupas "Jumprava" dziesmu ar šādu nosaukumu, un stāsts tik tiešām ir saistīts galvenokārt ar "Jumpravu" - gan visiem četriem puišiem, gan daudzu dziesmu vārdu autoru Ritvaru Dižkaču. Kā, pareizajā laikā satiekoties pareizajiem cilvēkiem, piedzimst jauns virziens mākslā, un cik viegli vai grūti ir šķirties, kad atrodies viļņa virspusē. Top izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un Jumpravas dziesmu tekstiem, lai runātu gan par šiem māksliniekiem, gan par divu iekārtu, divu sociālpolitisko sistēmu nomaiņu 20. gadsimta 80. gadu beigās. 

Izrādes režisors Valters Sīlis: “Visi šīs izrādes aktieri dzimuši vai auguši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Un man bija vēlme tieši kopā ar viņiem doties ceļojumā nesenā pagātnē, lai runātu par viņu vienaudžiem laikā, ko skar šī izrāde. Ko vēlējās pateikt un paveikt tā laika mākslinieki; kas mums ir atšķirīgs un kur mēs varam atrast kopīgo. Šī izrāde ir par jaunu mākslinieku meklējumiem atrast savu unikālu ceļu. Un kopā mēs veidojam dokumentālu izrādi par mūziku, kas pilnīgi noteikti ir kaut kas jauns mums, izrādes radošai grupai.”

Mākslas zinātniece Inga Šteimane izrādes programmiņā grupu Jumprava skata mākslas kontekstā un to raksturo šādi: “Līdzīgi kā resurss “Mākslas dienas” 80. gadu Latvijā tika padarīts par modernās mākslas epicentru, tā padomju kultūras terminoloģijā un praksē eksistējošais “vokāli instrumentālais ansamblis” padomju saimniecībā “Ogre” kļuva par supergrupu “Jumprava”, kas dziedāja pret metro, parodēja birokrātiju, mītiski skuma par Ziemeļmeitu, godināja izsūtītos, sauca suni par Molotovu, piejaucēja zemapziņu un it kā pa jokam peldēja no Ventspils uz Visbiju. Tam visam toreiz vajadzēja gan drosmi, gan mugurkaulu, gan arī – tehniskas iemaņas. Kā protestēt konstruktīvi, jēgpilni, ar skatu tagadnē, nevis pagātnē – tie ir “Jumpravas” radošie jautājumi.”  

Izrādē lielu vietu ieņem dziesmas  no grupu "Jumprava" un "Aurora" repertuāra.

Izrādes muzikālā producente Zane Dombrovska par izrādes muzikālo materiālu: “Tā kā grupa “Jumprava” pamatā savu mūziku sintezēja, tad arī muzikālo noformējumu Nacionālā teātra izrādei “Zem diviem karogiem” veidoju izrādes mūziku speciāli sintezējot 80. gadu stilā un miksējot kopā Nacionālā teātra aktieru balsis ar grupas “Jumprava” dziedātāju balsīm, aktieru reālo instrumentu spēli ar grupas “Jumprava” autentisko ierakstu fragmentiem, radot īpašu muzikālo kvintesenci.

Lai izrādē iespējami tuvinātos toreizējam grupai raksturīgajam skanējumam, atsevišķi tembri izrādei tika iegūti ar īpaša firmas Yamaha tā laika moduļa palīdzību, ko mums darba procesā no saviem “zelta krājumiem” piespēlēja komponists Valdis Zilveris. Savukārt bungu celiņus pa sitienam vien, atbilstoši autentiskajam skanējumam, “rekonstruēja” mūziķis un bundzinieks Normans Bārbals. Vēl viens skanošs ieguvums uz skatuves ir Nika Matvejeva 80. gadu sintezators - Roland Xp 80. Savukārt abus pārējos tā laika sintezatorus izrādei īpaši sarūpēja Aigars Grāvers. Nostaļģisks skaņu piedzīvojums ir arī mazā firmas Yamaha “bungu mašīnīte” izrādē uz skatuves, jo tieši tāda savulaik tikusi aktīvi lietota grupas “Jumprava” daiļradē. “ 

Lomās: Madara Bore, Ilva Centere, Agnese Cīrule, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Artis Drozdovs, Kārlis Reijers.

Scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, Aigara Grāvera muzikālais noformējums, muzikālā producente Zane Dombrovska, producente Ilona Matvejeva.

Izrāde  tiek radīta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades  biroja atbalstu.