Ernsts Tempels komētu atklāja 1867. gada 3. aprīlī, strādājot Marseļā. Atklāšanas laikā komētas apriņķošanas periods bija 5,68 gadi. Komētas orbīta gāja cieši garām Jupiteram, kura gravitācija būtiski izmainīja komētas orbītu.

1881. gadā komēta palidoja garām Jupiteram tikai 0,55 AU attālumā. Tā rezultātā komētas apriņķošanas periods palielinājās līdz 6,5 gadiem.

1898. un 1905. gadā astronomi gribēja komētu nofotografēt, bet nevarēja to atrast. Toreiz tika pieņemts, ka komēta ir izirusi.

Tempela 1 komēta no jauna tika atklāta 1960. gados. Britu astronoms Braiens Māsdens (Brian Geoffrey Marsden) veica precīzus komētas orbītas aprēķinus, paredzot arī Jupitera ietekmi. Aprēķini atbilda jau novērotajām komētām 9P/1967 L1 un 1966 VII. Māsdens atklāja, ka komētas pietuvošanās Jupiteram 1941. gadā (0,41 AU) un 1953. gadā (0,77 AU), samazināja komētas apriņķošanas periodu un perihēlija attālumu līdz lielumiem, kuri bija mazāki par pirmās atklāšanas laikā novērotajiem. Šīs pietuvošanās komētu ievirzīja tās pašreizējā orbītā.

2005. gada 4. jūlijā komētā tika ietriekts Deep Impact starpplanētu zondes impaktors. Tas notika vienu dienu pirms komētas perihēlija. Zonde sadursmi fotografēja. Arī no Zemes notika sadursmes novērošana. Observatorijās tika novērots, ka pēc sadursmes komēta kļuva nedaudz spilgtāka.

Sadursmes brīdī uz komētas tika radīts apmēram 200 m plats un 30 — 50 m dziļš krāteris. Pēc trieciena radušajos putekļos, Deep Impact spektrometrs atklāja silikātus, karbonātus, mālu minerālus, metālu sulfīdus, amorfo oglekli un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.

2011. gada 15. februārī komētu pārlidoja Stardust starpplanētu zonde NExT misijas ietvaros. Zondes uzdevums bija nofotografēt radīto triecienkrāteri, jo Deep Impact, jo triecienā radušies putekļi traucēja iegūt labus attēlus.