1938.gada 11.jūnijā Ludzā plosījās pilsētas vēsturē lielākais ugunsgrēks. Tajā nodega seši pilsētas kvartāli - 371 ēka (pēc citiem datiem- 439), tai skaitā 194 dzīvojamās mājas, 119 veikali un 126 saimniecības ēkas.

Bez pajumtes palika turpat trešdaļa no pieci tūkstoši seši simti apriņķa centra iedzīvotājiem. Ugunsgrēkā medicīniskā palīdzība tika sniegta aptuveni diviem simtiem ludzāniešu, smagus apdegumus guva trīs. Kopējo zaudējumu summa tika lēsta vairāk nekā trīs miljoni latu.

Nav pilnīgi drošu ziņu, kas tad 1938.gada 11.jūnijā, sestdienas rītā, liktenīgo aizdegšanos izraisīja. Iespējams, ka tas sācies no kādas maiznīcas pārkurinātās krāsns skursteņa bojājuma dēļ uz blakus mājas jumta nokļuvušas dzirksteles dēļ.

Ugunsgrēka dzēšanā, kas ilga gandrīz 14 stundas, ar 17 mašīnām piedalījās 21 ugunsdzēsēju komanda - no Gulbenes, Abrenes, Kārsavas, Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Krustpils, Ilūkstes, Tilžas, Viļakas, Lubānas, Baltinavas un Rīgas. Dzēšanā piedalījās, skaitot arī karavīrus, aizsargus, policistus, robežsargus un civilos iedzīvotājus, ap tūkstoti cilvēku. Liesmās izlieti tika 15 miljoni litru ūdens. Pēcpusdienā ap pulksten pieciem, kad pilsētas austrumu daļa jau bija gandrīz nodegusi un ugunsgrēka nodarīto bojājumu dēļ pārtraukta visas Ludzas elektroapgāde un telefona sakari, pēkšņi mainījās vējš. Liesmas sāka virzīties uz vēl neskarto Ludzas daļu.

Taču tieši šajā kritiskajā brīdī pienāca speciālvilciens no Rīgas ar piecām ugunsdzēsēju komandām. Viņiem bija jaudīgāka tehnika. Tā ap astoņiem vakarā izdevās ugunsgrēku ierobežot un līdz naktij arī nodzēst. Dažas dienas vēlāk Ludzā ieradās Rēzeknes sapieri, kuri uzspridzināja izdegušo mūru paliekas, kas draudēja pēkšņi nogāzties.

Nelaimes aculiecinieki atceras, ka viena daļa iedzīvotāju krita panikā, taču tai līdzās bija arī liela, sirsnīga cilvēku savstarpējā izpalīdzība. Vispirms jau par to liecina, ka visā lielajā ugunsgrēkā nebija bojāgājušo, tātad aizmirsto nespējnieku vai bērnu, kuri, protams, bez palīdzības būtu sadeguši. Ludzā pirms vācu okupācijas represijām dzīvoja daudz ebreju ģimeņu. Sestdienā jeb ebreju sabatā reliģiskās tradīcijas viņiem aizliedza jebkādu strādāšanu. Paradoksāli, bet vairāki stingru reliģisku uzskatu ebreji, tai skaitā veikalnieki, ugunsgrēkā nedarīja neko, lai glābtu savu mantu. Bijuši vairāki gadījumi, kad gan latvieši, gan krievi, saprotot šos reliģiskos šķēršļus, glābuši ebreju iedzīvi.

Ugunsgrēka kulminācijā karstums bija tik liels, ka aizdegās pat piekrastes meldri. 

Ludzas ugunsgrēkā cietušo atbalstam tika izveidots fonds, kur gan Valsts prezidents, gan uzņēmēji un daudzi citi līdzjutēji ziedoja cietušo atbalstam. Šī saziedotā nauda tika tērēta arī aiznākamā gada augustā jau okupētajā valstī notikušajā Alūksnes ugunsgrēkā cietušo atbalstam.

Jaunākās Ziņas, Diena, http://www.geocaching.com/