Pazemes grūdieni bija jūtami līnijā Birži–Bauska–Dobele. Savā darbā "De terrae motu" to apraksta Georgs Mancelis.

Georgs Mancelis tobrīd atradies Pienavā. Tur “lopi uz lauka līdz ar ļaudīm, kā arī mājas tapa stipri satricinātas un no zemes iekšienes nodunēja it kā pērkons”.

Mancelis, balstoties tā laika zinātniskajās atziņās, prātoja, ka zemes sakustēšanos radot zemes dzīļu iztvaikojumi jeb “pneuma”, kas uzkrājoties spiežas uz āru un uzsprāgstot. Tas notiekot apgabalos, kur ieži ir poraini, bagāti ar alām un “pneumas” vairāk. Kā mācītājs viņš gan pieminēja, ka zemestrīce ir “velna uzsūtīta”.

Pēc mūsdienu aplēsēm zemestrīces spēks varēja būt 5 – 6 balles

• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• •1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles);
• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)
• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
• 2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).