Latvijā tiek laists apgrozībā rublis vai "repšiki"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
13Notikumu saraksts
Datums:
07.05.1992
Papildu lauki

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919. līdz 1922., kā arī 1992. līdz 1993. gadam.

1919.—1922. gads

Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, apgrozībā atradās vairākas valūtas, kas bija likumīgi maksāšanas līdzekļi — ostrubļi, ostmarkas, Vācijas papīrmarkas, Krievijas impērijas rubļi, Krievijas Valsts domes nauda un vēl vairāku pašvaldību emitētās naudas zīmes.

1919. gada 22. martā Latvijas Pagaidu valdība uzdeva Finanšu ministrijai izdot pirmās Latvijas Republikas naudas zīmes — Latvijas rubļus un kapeikas. Vienam Latvijas rublim tika noteikta vērtība 1½ Krievijas rubļu apmērā. No 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim tika izlaistas 5, 10, 25 un 50 kapeiku, kā arī 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš. No 1919. gada aprīļa līdz jūlijam Latvijas rubļus drukāja arī Niedras valdība.

1922. gada 3. augustā Ministru kabinets pieņēma "Noteikumus par naudu". Par Latvijas valsts jauno oficiālo valūtu kļuva lati un santīmi. Latam tika noteikta vērtība 50 Latvijas rubļu apmērā.

1992.—1993. gads

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. un 1991. gadā Latvijas ekonomiku smagi ietekmēja tā brīža oficiālā maksāšanas līdzekļa — PSRS rubļa inflācija. Papildus tam, izejošās naudas apjoms pārsniedza ienākošās naudas apjomu par 122 miljoniem rubļu (5,9%) 1992. gada februārī, bet par 686 miljoniem rubļu (29,2%) jau aprīlī, kas noveda pie naudas deficīta.

Tā kā PSRS rubļus emitēja Krievijā, Latvijas Banka nekādi nevarēja ietekmēt naudas plūsmu valstī. Stāvoklis bija pilnībā atkarīgs no spējām nopirkt vai kā citādi iegūt naudu no Krievijas Centrālās bankas. Tika prognozēts, ka maija beigās krīze sasniegs tādu mērogu, ka Latvijas Banka nebūs spējīga veikt pat visnepieciešamākos maksājumus.

Lai atrisinātu šo situāciju, tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Šī laika Latvijas rubļus tautā mēdza arī saukt par "repšiem", "repsīšiem" vai "repšikiem" pēc tā laika Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes. Kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām palika arī Krievijas rublis (SUR). Tika izlaistas 1, 5, 20, 50, 200 un 500 rubļu, bet vēlāk arī 2 un 10 rubļu naudaszīmes. To dizainu veidojis mākslinieks Kirils Šmeļkovs. 1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta — lats. Tika noteikts maiņas kurss: 1 lats = 200 Latvijas rubļu, 2 Latvijas rubļi = 1 santīms.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
2Medijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni ČeveruMedijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni Čeveru09.10.2001lv
3Latvijas Banka pieņēma lēmumu par Latvijas rubļu ("repšiku") pilnīgu izņemšanu no apgrozībasLatvijas Banka pieņēma lēmumu par Latvijas rubļu ("repšiku") pilnīgu izņemšanu no apgrozības18.10.1993lv
4Francija Latvijai atdod zelta krājumusFrancija Latvijai atdod zelta krājumus22.11.1991lv
5Motociklists notriec Zelmu Braueri, "pieclatnieka Mildu"Motociklists notriec Zelmu Braueri, "pieclatnieka Mildu"01.06.1977lv
6Briti naudas skaitīšanā pāriet uz decimālo sistēmuBriti naudas skaitīšanā pāriet uz decimālo sistēmu15.02.1971en, lv
7Latvija atsakās no zelta standarta un devalvē latu,to piesaistot britu mārciņai. Lata vērtība krītas par teju 40%Latvija atsakās no zelta standarta un devalvē latu,to piesaistot britu mārciņai. Lata vērtība krītas par teju 40%29.09.1936lv
8Krievija samaksā Latvijai 3999995 zelta rubļus kā simbolisku kompensāciju par kara laikā izvestajām rūpnīcām. 1. Pasaules kara zaudējumi Latvijai bija ~3 miljardi zelta rubļuKrievija samaksā Latvijai 3999995 zelta rubļus kā simbolisku kompensāciju par kara laikā izvestajām rūpnīcām. 1. Pasaules kara zaudējumi Latvijai bija ~3 miljardi zelta rubļu03.12.1920lv
9J. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiemJ. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem30.12.1919lv, pl
10Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulkuBrīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku22.03.1919lv
11
Panic on Wall Street, known as 'Black Friday"24.09.1869lv, pl
12Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
13Maija PanikaMaija Panika10.05.1837en, lv

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas