Zvanu pasūtīja cariene Anna I Romanova 1730. gadā, liekot pārkausēt 1701.g. Maskavas ugunsgrēka laikā bojāto Uspenskas katedrāles Grigorjeva zvanu (128t, izgatavots 1655. gadā). Lielākais zvans pasaaulē, ko izgatavoja metalurgu Ivana Motorina un viņa dēla Mihaila vadībā 1735. g. sver 202 tonnas, tā diametrs ir 6,6m, bet augstums 6,14m. Zvans sastāv pamatā no vara un alvas, taču tā metāla sastāvā ir arī 72 kg zelta (0,036%) un apmēram 525 kg sudraba (0,25%).

Zvana forma tika izveidota zemē, izrokot bedri Ivanovskoe laukumā. Sagatavošanas darbi ilga apmēram pusotru gadu, bet pati liešana aizņēma tikai ap 72 minūtēm.

Pēc tā izliešanas sākās zvana tālāka apstrāde zem speciāli izbūvētas nojumes. Zvans nekad nav pildījis savu funkciju. Par zvana bojājuma cēloņiem pastāv vairākas versijas, pirmā vēsta, ka 1737.g. 20. maija ugunsgrēka laikā Troickas klostera degšanas laikā aizdegusies nojume. Pilsētnieki centušies to apdzēst, bet temperatūras atšķirību rezultātā radusies plaisa. Cita versija vēsta, ka zvans ieplīsis krītot. Mūsdienās par ticamāko versiju uzskata kļūdas liešanas procesa laikā, kurā radušās plaisas. Lielākā izlūzušā zvana gabala svars bija apmēram 11 tonnas. Zvans tā arī tika atstāts zemē 100 gadus, un tika uzstādīts apskatei tikai 1837. gadā. Zvanu remontēt nav iespējams, jo tas nespētu dot viendabīgu skaņu.

1748. gadā tika izliets cits 64t smags zvans ar tādu pašu nosaukumu. To iznīcināja komunisti 1930. gadā. 2004. gadā tika izliets un Troicas-Sergijevas baznīcā uzstādīts jauns 72t smags zvans.